Viņš atzina, ka Eiropa bija nonākusi līdz sistēmiskai krīzei un tās radītie draudi bija jālikvidē. Krīze sākās ar atsevišķu eiro zonas dalībvalstu parādiem, bet vēlāk sāka apdraudēt visu eiro zonu, sacīja Rompejs.
"Tāpēc mēs šonakt pieņēmām lēmumus četros virzienos, kuros vajadzēja rīkoties," sacīja EP prezidents.
Krīzes risināšanas plāns paredz stingrāku eiro zonas fiskālo disciplīnu, eiro zonas glābšanas fonda palielināšanu, banku piekrišanu daļas Grieķijas valsts parāda norakstīšanai un Eiropas banku rekapitalizāciju.
EP prezidents uzsvēra, ka ir pieņemts "Grieķijai cerīgs lēmums". "Mēs vēlamies, lai Grieķija tiktu ievirzīta pareizajās sliedēs. Līdz 2020.gadam tā samazinās savu valsts parādu līdz 120% no IKP," sacīja Rompejs.
Viņš paziņoja, ka līdz gada beigām tiks saskaņota jaunā programma Grieķijas valsts parāda samazināšanai par aptuveni 100 miljardiem eiro (70 miljardiem latu). Šai programmai pievienojas Grieķijas privātie kreditori, kas piekrituši norakstīt līdz 50% no Grieķijas parādiem, sacīja Rompejs.
Francijas prezidents Nikolā Sarkozī neilgi pirms tam paziņoja, ka eiro zonas samitā Briselē ceturtdienas naktī ir panākta vienošanās ar bankām - Grieķijas valsts obligāciju turētājām, ka tās norakstīs 50% no Grieķijas parāda.
Vienošanās par Grieķijas valsts parāda samazināšanu ar mērķi rast ilgstošu risinājumu parādu krīzei eiro zonā tika panākta eiro zonas līderu sarunās ar banku lobiju - Starptautisko finanšu institūtu (IIF), kas ir vairāk nekā 340 globālu finanšu institūciju asociācija. IIF vadītājs Čārlzs Dallara tikās ar Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī un Vācijas kancleri Angelu Merkeli eiro zonas samita ietvaros.
Eiro zonas samitā tika nolemts arī palielināt Eiropas Finanšu stabilitātes fondu (EFSF) līdz vienam triljonam eiro (0,7 triljoniem latu).
EP prezidents arī atgādināja, ka ES samitā trešdienas vakarā tika panākta vienošanās paaugstināt banku kapitāla pietiekamības prasības līdz 9%.
Eiro zonas valstu līderi arī vienojās par papildus nodokļu konsolidāciju un papildus budžeta atveseļošanu valstīm, kurām jāīsteno jaunas reformas. ES prezidents atzinīgi novērtēja Itālijas apņemšanos sabalansēt budžetu un veikt reformas.
Eiro zonas samitā tika akceptēti ekonomiskās pārvaldības pasākumi. Rompejs sacīja, ka eiro zonas dalībvalstis nolēma "iet tālāk" par sešu atbilstošu likumdošanas iniciatīvu paketi un ierosināja "jaunas idejas", runājot par iespējamām ierobežotām izmaiņām Lisabonas līgumā. Rompejs solīja līdz decembrim sadarbībā ar Eiropas Komisiju sagatavot provizorisku ziņojumu par šo tematu
2012.gadā varēs stāties spēkā jauna budžeta disciplīnas un finanšu kontroles sistēma, kas "neatkārtos pagātnes kļūdas", sacīja EP prezidents. "Mēs ielikam pamatu mūsu nākotnei," viņš piebilda.