Kopš jaunā koronavīrusa uzliesmojuma sākuma pasaulē ir konstatēti 120 miljoni inficēto, 2,6 miljoni mirušo un miljardiem lieli zaudējumi globālajai ekonomikai. Šonedēļ aprit gads, kopš Pasaules Veselības organizācija (PVO) paziņoja, ka vīrusa izplatība ir sasniegusi globālās pandēmijas robežas.
PVO atbildība
Lai gan vēlāk apkopotie dati norādīja, ka vīruss savu ceļojumu pa pasaules valstīm sāka jau 2019. gadā, PVO un globālā sabiedrība par to faktiski pirmo reizi uzzināja gadu mijā, kad Ķīna brīdināja par "nezināmas izcelsmes pneimoniju". 11. janvārī Ķīna paziņoja par pirmo oficiālo vīrusa upuri, 31. janvārī Lielbritānijā jau tika konstatēti pirmie gadījumi, bet februāra izskaņā un marta sākumā Itālija jau piedzīvoja veselības aprūpes krīzi. Neskatoties uz strauji ieviestajiem ierobežojumiem, Eiropā vīrusa izplatību apturēt neizdevās, un tas sevišķi smagi skāra Franciju un Spāniju. Liels inficēto un mirušo skaits bija arī ASV, Krievijā, Brazīlijā, Irānā un citviet, radot smagāko veselības krīzi simt gadu laikā.
15. aprīlī ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka apturēs finansējumu PVO. Prezidents uzskatīja, ka organizācija "piesedza Ķīnu" un rīkojās pārāk lēni vīrusa izplatības sākumposmā. Gadu vēlāk tam piekrīt arī daži eksperti. "Jau janvāra sākumā mēs zinājām, ka tā ir pandēmija, un mēs to teicām publiski," sarunā ar Euronews sacījis Hārvarda Universitātes epidemiologs Maikls Mina. Viņaprāt, bija jārīkojas jau brīdī, kad vīruss strauji izplatījās Austrumāzijā. Arī politiķi Austrālijā un Lielbritānijā sacījuši, ka PVO atbildība jāizvērtē, kad beigsies esošā krīze.
Jāmin gan, ka PVO pērnā gada pavasarī, pirms tika paziņots, ka vīruss sasniedzis globālās pandēmijas apmērus, pauda bažas par pasaules valstu valdību rīcības trūkumu. Šonedēļ PVO ārkārtas situāciju nodaļas vadītājs Maiks Raiens sacīja: "Varbūt mums vajag kliegt skaļāk, bet varbūt dažiem cilvēkiem vajag dzirdes aparātus." Proti, PVO norāda, ka jau janvāra beigās izsludināja ārkārtas situāciju, bet valstis to ignorēja. Vienlaikus, kā sarunā ar The Washington Post norāda epidemioloģe Sūzena Veisa, kura pētījusi koronavīrusu vairākas desmitgades, – sākotnēji "nevarēja iztēloties, ka vīruss pārņems pasauli". Tomēr vīruss un tā apkarošanas vārdā ieviestie ierobežojumi būtiski ietekmēja pasaules ekonomiku. Starptautiskā Valūtas fonda aprēķini liecina, ka globālā ekonomika saruka par 4,4%, un paredzams, ka 2021. gadā tā saruks par 5,2%. BBC raksta, ka globāli tūrisma nozare neatkopsies līdz pat 2025. gadam.
Vakcinē lēni
Pērnā gada izskaņā un šā gada sākumā gan Eiropā, gan ASV tika apstiprinātas nepieredzēti straujā tempā izstrādātās vakcīnas pret Covid-19. Tas ekonomiski attīstītākajās valstīs ir devis cerību par drīzu atgriešanos pie "normālas dzīves". AFP vēsta, ka kopumā vairāk nekā 140 pasaules valstīs ir izplatīti 300 miljoni vakcīnu dozu. ASV prezidents Dž. Baidens solījis, ka maijā valstī būs gana vakcīnu katram amerikānim. Globālajā vakcīnu tirgū, rietumvalstu uzņēmumiem nespējot apmierināt pieprasījumu, būtisku lomu sākušas spēlēt arī Krievija un Ķīna.
Tomēr epidemiologi bažījas par nabadzīgākajiem iedzīvotājiem. Piemēram, Āfrikas Slimību kontroles un novēršanas centra vadītājs Džons Kengasons norādījis, ka šobrīd kontinentam paredzētais vakcīnu daudzums no PVO programmas Covix "nav pietiekams" un ļaus vakcinēt tikai 20%. BBC norāda, ka daļa valstu, kā Madagaskara un Tanzānija, paziņojušas, ka neplāno iegādāties vakcīnas. Jāmin gan, ka Āfrikas reģions kopumā ir mazāk skarts, nekā eksperti pandēmijas sākumā paredzēja. Būtiskas bažas epidemiologiem ir radījusi Indija un Brazīlija, kur vīrusa izplatība ir plaša, bet vakcinācijas process noris lēni.