Ķīnas bruņotie spēki ir lielākie pasaulē. Tajos dien aptuveni divi miljoni cilvēku, taču tehnoloģiju ziņā tie atpaliek no ASV un citu valstu armijām.
Kopš stāšanās prezidenta amatā Sji ir mudinājis modernizēt armiju, investēt tehnoloģijās, stiprināt floti un veicināt izpēti militārajā jomā un inovācijas.
Bruņoto spēku modernizēšanas ietvaros plānots likvidēt arī 300 000 dienesta vietas.
Prezidents arī aicināja attīstīt armijas reaģēšanas spējas .
"Ķīnas tauta mīl mieru. Mēs nekad netieksimies pēc agresijas vai ekspansijas, bet mēs esam apņēmības pilni stāties pretī visiem iebrukumiem. Mēs nekad neļausim kādai tautai, organizācijai vai politiskai partijai sašķelt Ķīnas teritoriju," uzsvēra prezidents.
Jāatgādina, ka svētdien Ķīnā notika vērienīga militārā parāde, kuras laikā tostarp pirmo reizi tika prezentētas vairākas jaunas bruņojuma vienības. Parādi, tērpies kamuflāžas uniformā, pārraudzīja pats Ķīnas prezidents.
Ķīnai ir teritoriālās domstarpības Dienvidķīnas jūrā ar vairākām valstīm, un Ķīna uzskata Taivānu par savas teritorijas daļu un solījusi to atgūt, nepieciešamības gadījumā lietojot spēku. Pēdējā laikā saasinājušās Ķīnas nesaskaņas ar Indiju par abu valstu robežu.