Donalda Trampa otrās prezidentūras radītā nenoteiktība par turpmāko iesaisti Eiropas drošības arhitektūrā un draudi noteikt ievedmuitas nodevas arī tuvākajiem sabiedrotajiem Eiropas Savienībā kļuvuši par īpašu katalizatoru nepieciešamībai atjaunot par Eiropas motoru dēvēto Francijas un Vācijas ciešās sadarbības līderību ES. Vēl jo vairāk tas ir svarīgi apstākļos, kad D. Trampa ārpolitikā vērojama tuvināšanās Krievijai un viņa tuvākie līdzgaitnieki izsakās par NATO likvidēšanu. Bet pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES Francija ir vienīga no ES dalībvalstīm, kurai ir kodolieroči.
ES līdera lomu, sevišķi pēdējos mēnešos, uzņēmies Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš ne tikai izteicis cerības, ka Francija un Vācija varētu piedzīvot ES motora renesansi, bet arī jau paspējis februāra beigās uz Parīzi uzaicināt Vācijas Bundestāga vēlēšanās uzvarējušo kristīgo demokrātu līderi Frīdrihu Mercu, kurš drīzumā kļūs par Vācijas jauno kancleru. Pēc tikšanās F. Mercs ievietoja abu foto Instagram, pateicoties Francijas prezidentam par draudzību un ticību Vācijas un Francijas attiecībām. "Kopā mūsu valstis var panākt lielas lietas Eiropai," rakstīja F. Mercs.
Piedāvā kodollietussargu
France24.com raksta, ka līdzīgi citām Eiropas demokrātijām desmitgadēs pēc aukstā kara Francija būtiski samazināja aizsardzības budžetu un bruņoto spēku lielumu. Dažus mēnešus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā E. Makrons paziņoja, ka Francijas pāriet uz "karalaika ekonomiku". Tajā laikā – 2022. gada jūnijā – ES vienīgajā kodolieroču valstī aizsardzības izdevumi nepārsniedza 2% no iekšzemes kopprodukta un Francija saņēma pārmetumus par proporcionāli mazo militāro palīdzību Ukrainai salīdzinājumā ar citām Rietumu valstīm.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 7. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00