Skaļš modinātājzvans pārtikušajai karalistei

Norvēģija ir Eiropas lielākā naftas un gāzes ieguvēja, tāpēc to īpaši skāris jēlnaftas cenas kritums par 70%, salīdzinot ar 2014. gada vidu, vēsta Reuters. Nacionālās valūtas kronas vērtība kopš 2014. gada vidus ir kritusies par 20%. It kā tam būtu jāpalīdz nenaftas eksportētāju konkurētspējai, taču uz ekonomiku kopumā pozitīvu ietekmi tas nav atstājis. Ekonomikas izaugsme valstī pērnā gada ceturtajā ceturksnī (neieskaitot naftu un kuģniecību) sasniedza tikai 0,1%. Trešā ceturkšņa precizētie Norvēģijas Statistikas pārvaldes dati liecina, ka tad ekonomika vispār nav pieaugusi. Visā 2015. gadā izaugsme (bez naftas un kuģniecības) bija nokritusi līdz 1%, kas ir vājākais rezultāts kopš 2009. gada finanšu krīzes laikiem.Bezdarbs valstī sasniedzis 4,6%, kas, salīdzinot ar citām pasaules valstīm, gan nav dramatisks rādītājs. Taču tas ir augstākais pēdējos desmit gados un krietni vairāk nekā 3,2% 2014. gada vidū.Finanšu lobija grupa Finance Norway (FNO) pagājušajā nedēļā publiskotajā pētījumā konstatējusi, ka Norvēģijas patērētāju pārliecība nokritusi līdz pēdējos 24 gados zemākajam līmenim.Norvēģijas centrālās bankas vadītājs Eisteins Ulsens savā ikgadējā runā pagājušajā nedēļā bija tiešs. "Naftas cenu kritums samazinās Norvēģijas nacionālo bagātību. Ekonomikai priekšā ir pārbaudījuma periods. Norvēģijas ekonomika ir baudījusi īpaši garu vasaru. Tagad nāk ziema," viņa teikto citē Bloomberg. Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 22.februāra, numurā!