"Mēs, protams, ārkārtas situācijās esam gatavi aizsargāt un aizstāvēt ikvienu sabiedroto pret jebkāda veida draudiem no Minskas un Maskavas," komentārā laikrakstam "Welt am Sonntag" norādīja Stoltenbergs.
"Mēs esam modri, un mēs uzmanīgi sekojam līdzi tam, kas notiek Baltkrievijā," sacīja Stoltenbergs, piebilstot, ka Baltkrievija kļūst arvien atkarīgāka no Krievijas.
Stoltenbergs norādīja, ka NATO ir nopietni nobažījusies par ciešo sadarbību starp Maskavu un Minsku pēdējos mēnešos.
"Mums agrāk nācies pieredzēt, ka Krievija ir masveidā pārkāpusi tādu valstu kā Ukrainas, Gruzijas un Moldovas teritoriālo integritāti," sacīja NATO ģenerālsekretārs.
Baltkrievija izraisījusi globālu sašutumu, 23.maijā piespiežot Minskā nolaisties lidsabiedrības "Ryanair" reisa Atēnas-Viļņa lidmašīnai, lai aizturētu opozīcijas žurnālistu Romānu Protaseviču un viņa draudzeni Sofiju Sapegu.
Kamēr Eiropas Savienība (ES) atbildēja Baltkrievijai ar sankcijām, Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzaicināja Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko uz sarunām un solīja valstij finansiālu atbalstu aizdevuma formā.
Putins arī apliecināja savu atbalstu Lukašenko konfrontācijā ar Rietumiem.
Stoltenbergs sacīja, ka situācija Baltkrievijā tiks apspriesta NATO samitā Briselē nākamajā nedēļā.
Viņš norādīja, ka NATO attiecībās ar Krieviju ieņem divpusēju pieeju, ko veido atturēšana un dialogs.
NATO jāsaglabā dialogs ar Krieviju par "ieroču kontroli un citām militārām un politiskām problēmām, sevišķi, grūtos laikos," sacīja Stoltenbergs.
"Ja mēs nerunāsim viens ar otru, mēs nevarēsim nedz nokārtot savas domstarpības, nedz uzlabot abpusējo sapratni," viņš piebilda.