SVF pārstāvji tomēr nav nosaukuši konkrētus soļus, kādus tie grasās spert, un šī iemesla dēļ daudzas pasaules valstīs atkal parādījušās bažas par globālo ekonomiku, kurai Eiropas krīze draud ar jaunu, vērienīgu recesiju.
„Banku un atsevišķu valstu problēmas Eiropā pašlaik ir pats nopietnākais risks pasaules ekonomikai. Ir jālikvidē kumulatīvā defolta un katastrofālu risku draudi,” paziņoja ASV finanšu ministrs Timotijs Gaitners.
Daudzas valstis uzskata, ka SVF sava agrākā vadītāja Dominika Strosa-Kāna laikā pārvērtējis savējās iespējas, sniedzot problemātiskajām Eiropas valstīm – Īrijai, Grieķijai un Portugālei – iespaidīgas finanšu palīdzības paketes.
Šis dāsnums, uzskata virknes valstu pārstāvji, ir novedis pie tā, ka fondam var nepietikt ar tā rīcībā esošajiem 400 miljardiem eiro, jo Eiropas krīzes attīstības sliktākā scenārija gādījumā cīņai ar to var izrādīties nepieciešams līdz pat triljonam eiro.
SVF paziņojumā nav teikts, vai tiks piešķirti papildus līdzekļi cīņai ar parādu krīzi eirozonā, tomēr SVF vadītāja Kristīna Lagarda paziņoja, ka līdz 2012. gada aprīlim fonds noteiks, vai Eiropas krīzes novēršanai pietiek ar tā rīcībā esošajiem finanšu resursiem.
Lagarda tāpat paziņoja, ka fonds novērtēs, vai tam nepieciešams mainīt savu finanšu politiku un vai nepieciešamas izmaiņas SVF kredītpolitikā.