"Astoņi [Kīnas] kuģi joprojām darbojas ūdeņos ap Taivānu," sacīts ministrijas paziņojumā.
Tajā piebilsts, ka Taivānas Aizsardzības ministrija uzmanīgi seko situācijai.
Jau ziņots, ka Ķīna no sestdienas līdz pirmdienai Taivānas tuvumā rīkoja militārās mācības, kurās piedalās lidmašīnas un kuģi, un tā bija Pekinas reakcija uz trešdien Kalifornijā notikušo Taivānas prezidentes Cai Inveņas un ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkera Kevina Makartija tikšanos.
Manevru laikā tika imitēti triecieni mērķiem Taivānā un salas blokāde.
Iepriekš Taivānas Aizsardzības ministrija informēja, ka pirmdien salas tuvumā atradušies 12 Ķīnas karakuģi un 91 militārā lidmašīna.
Pēc republikāņa Makartija priekšgājējas Pārstāvju palātas spīkera amatā demokrātes Nensijas Pelosi vizītes Taivānā augustā Ķīna ap salu sarīkoja līdz šim lielākos gaisa un jūras spēku manevrus.
Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949.gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu.
Taivāna pastāvīgi dzīvo Ķīnas iebrukuma draudu ēnā.