Pusgadu pēc apvērsuma Turcijā joprojām ir spēkā ārkārtas stāvoklis, kas atļauj valdībai ierobežot pilsoņu brīvības un tiesības. Cilvēktiesību aizstāvji un Eiropas Savienība bažījas, ka Turcijas valdība izmanto apvērsumu kā ieganstu, lai vērstos pret saviem oponentiem un paplašinātu valsts prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana pilnvaras, par ko Turcijas iedzīvotāji drīzumā lems referendumā.
Pēc pērn 15. jūlijā novērstā puča, ko centās īstenot daži simti militārpersonu, varasiestādes ir atlaidušas no darba gandrīz 95 tūkstošus militārpersonu, tiesnešu, prokuroru, policistu, skolotāju, universitāšu pasniedzēju un sabiedriskajā sektorā strādājošo, 30 tūkstoši atbrīvoti uz izmeklēšanas laiku, paziņojis Turcijas darba ministrs Mehmets Miezinoglu. Vēl 40 tūkstoši cilvēku atrodas pirmstiesas ieslodzījumā.
Turcijas valdība uzskata, ka neveiksmīgo apvērsuma mēģinājumu izplānoja un īstenoja ietekmīgā garīdznieka Fetullas Gilena sekotāji, kuri esot iefiltrējušies valsts institūcijās, lai sagrābtu varu. Gilens, kurš kopš 1999. gada dzīvo ASV, ir noraidījis apsūdzības un nosodījis apvērsumu. Turcija vairākkārt ir lūgusi amerikāņiem izdot garīdznieku.
ECT paziņojusi, ka tā pagājušā gada pēdējos mēnešos saņēmusi kopumā 5363 Turcijas pilsoņu prasības pret Turcijas valdību saistībā ar tās īstenotajiem bargajiem pasākumiem pēc neveiksmīgā puča mēģinājuma. Tiesas prezidents Gvido Raimondi apgalvo, ka pēc 15. jūlija ECT iesniegto prasību skaits pret Turciju pieaudzis par 276%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vēsta Deutsche Welle.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 6. februāra, numurā!