Neatmet cerības
Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs uzsvēris, ka 10 miljardu dolāru (5,28 miljardi latu) vērtais līgums ir «tikai sākums». Pētījumi rāda, ka Ukrainā varētu slēpties vienas no lielākajām slānekļa gāzes iegulām reģionā, līdzinoties Francijas un Polijas krājumiem. Pēc Ukrainas valdības aplēsēm, uz austrumiem no Doņeckas pilsētas varētu būt ap trim triljoniem kubikmetru dabasgāzes. Valstij, kurā mīt 46 miljoni iedzīvotāju, pie tāda paša gāzes patēriņa apjoma ar to pietiktu nākamajiem 70 gadiem, vēsta ziņu aģentūra AP.
Slānekļa gāzes ieguves process ir sarežģīts un dārgs, turklāt Ukrainai pašai nav nepieciešamo ieguves tehnoloģiju, tādēļ tā atkarīga no Krievijas gāzes. Taču Maskava ne vien pieprasa augstu cenu, bet nekavējas dabasgāzi izmantot kā politisku ietekmēšanas ieroci. Maskava Ukrainai šomēnes pat izvirzījusi ultimātu, liekot izvēlēties starp lētākām gāzes piegādēm vai ciešāku integrāciju Eiropā.
Ukrainu no līguma slēgšanas neapturēja pat Polijas nesenās neveiksmes, kad pagājušajā gadā projektu pameta amerikāņu kompānija ExxonMobil, uzsverot, ka līdzšinējā izpēte valsts austrumos nav uzrādījusi ilgtspējīgu komerciālu potenciālu. Taču Polija nav gatava atteikties no plāna un prognozē, ka jau 2015. gadā pie patērētājiem nonāks pirmā iegūtā slānekļa gāze.
Aizliedz apdraudējuma dēļ
Slānekļa gāze, kas ir viens no dabasgāzes veidiem, pēdējos gados «satricinājusi» enerģētikas nozari, liekot piesaukt pat «gāzes revolūciju». ASV, kas radījusi unikālo gāzes ieguves metodi, vēl 2000. gadā slānekļa gāze veidoja tikai 1% no valsts iegūtās dabasgāzes apjoma, taču desmit gadus vēlāk atzīme sasniedza jau 20%, turklāt prognozēts arvien lielāks pieaugums. ASV panākumi, kas ļāvuši samazināt gāzes cenu vietējā tirgū, iedvesmojuši alternatīvās gāzes ieguves meklējumiem arī Eiropu.
Pētījumi vēsta, ka slānekļa gāzes iegulas atrodamas arī Latvijas Kurzemes daļā, bet eksperti ir skeptiski par valsts ģeoloģisko apstākļu atbilstību gāzes rūpnieciskai ieguvei. Lietuva nolēmusi izpētīt slānekļa iegulas un norādījusi, ka nākamajā mēnesī oficiāli izziņos par līguma slēgšanu ar ASV kompāniju Chevron, kas iesaistījusies projektos arī Polijā un Rumānijā.
Lietuvas iedzīvotāji ir satraukti par iespējamo kaitējumu videi. Cilvēki Tauraģes rajonā, kurā iecerēts veikt izpēti, solījuši to nepieļaut. «Mēs negribam, lai kāds urbj un bojā mūsu zemi, kad gāze sāks nākt,» Lietuvos Rytas uzsvēra vietējais iedzīvotājs Jonass Nairanausks.
Francijā, Vācijā un Bulgārijā vides aktīvisti panākuši, ka slānekļa gāzes meklējumi aizliegti vai daļēji apturēti. Ir bažas, ka ieguvē izmantotās ķimikālijas var nonākt gruntsūdeņos, un netiek izslēgts, ka izmantotā hidrodrupināšanas metode var izraisīt zemestrīces.