Vairāki desmiti cilvēku Slavutičas pilsētā, kas atrodas aptuveni 50 kilometru attālumā no avarējušās spēkstacijas, tieši sprādziena brīdī plkst.1:23 naktī aizdedza sveces un nolika ziedus pie piemiņas memoriāla.
Slavutiča tika uzbūvētā, lai uz to pārvietotu Čenobiļas strādniekus, kas dzīvoja atomelektrostacijas tuvumā.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko svētdien nolika vainagu pie memoriāla, kas atrodas Černobiļas atomelektrostacijas teritorijā.
Prezidents arī novērtēja jaunā sarkofāga būvniecības gaitu. Jaunā vairoga būvniecība tika uzsākta 2012.gadā un to bija plānots pabeigt līdz 2015.gada rudenim, taču tehnisku problēmu dēļ būvniecības darbi ievilksies līdz 2017.gadam.
Paredzēts, ka jaunā 20 000 tonnu struktūra stāvēs vismaz gadsimtu un tā būs apgādāta ar augsti tehnoloģiskām iekārtām, lai drošībā veiktu attīrīšanas darbus paša sagrautā reaktora iekšienē, kā arī neļautu radiācijai izplatīties ap avarējušo AES.
Projekts izmaksā vairāk nekā divus miljardus eiro, ko nodrošina starptautiskie ziedotāji Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) paspārnē.
Černobiļas atomelektrostacijas ceturtais reaktors pēc neveiksmīga eksperimenta eksplodēja plkst.1.23 naktī uz 1986.gada 26.aprīli, izmetot gaisā milzīgu radioaktīvā piesārņojuma mākoni.
Radiācijas līmenis, kas atmosfērā nonāca pēc reaktora eksplozijas, 400 reizes pārsniedza radioaktīvo vielu daudzumu Hirosimā pēc atombumbas sprādziena.
Mēģinot novērst avārijas sekas un apslēpt notikušo, padomju amatpersonas uz avārijas vietu nosūtīja tūkstošiem nepietiekami aizsargātu glābšanas dienestu un tiesībsargājošo institūciju darbinieku un karavīru. Pēc spēcīgā apstarojuma glābēji izdzīvoja tikai dažas nedēļas, mirstot mokošā un ilgā nāvē.
Reaktora sprādzienā gāja bojā divi strādnieki, bet nākamo mēnešu laikā no radiācijas mira vēl 28 glābēji un stacijas darbinieki.
Avārijas seku likvidēšanas darbos kopskaitā piedalījās ap 800 000 cilvēku no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un citām valstīm.
No Latvijas šajos darbos tika iesaistīti vairāk nekā 6000 iedzīvotāju. Radiācija ir ietekmējusi un pasliktinājusi šo cilvēku veselību - vairāk nekā 3374 no viņiem piešķirta invaliditāte, vairāk nekā 900 ir miruši, un daudzi zaudējuši darbaspējas.
Lai gan kopš katastrofas apritējis nu jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimts, joprojām ekspertu starpā nav vienprātības par to, cik cilvēku dzīvību avārija laupījusi.
Ukrainas dati liecina, ka dzīvību zaudējuši vairāk nekā 25 000 avārijas seku likvidētāju.
2005.gadā vairākas ANO institūcijas, tostarp Pasaules Veselības organizācija (PVO) publiskoja ziņojumu, atklājot, ka pakļautība augstajam radiācijas līmenim kopumā varētu būt nāves cēlonis ap 4000 cilvēku.
Turpretī citas ANO aģentūras skaidro, ka līdzās tiem 30 cilvēkiem, kas gāja bojā neilgi pēc avārijas, vēl tikai 19 miruši no akūta radiācijas sindroma, bet pārējo cilvēku nāves cēloņi ir citi.
Tikmēr starptautiskā vides aizstāvju organizācija "Greenpeace" 2006.gadā apsūdzēja ANO institūcijas nepietiekamā avārijas seku novērtējumā. Pēc "Greenpeace" aplēsēm, Černobiļas katastrofa izraisījusi nāvējošu vēzi aptuveni 100 000 cilvēku.