Prezidenta mājaslapā publiskotajā dekrētā arī teikts, ka tiks atvieglots naturalizācijas process personām, kas nav ukraiņi, bet kas dien Ukrainas armijā, un tiks optimizēts patvēruma piešķiršanas process Krievijas pilsoņiem.
Zelenskis pēc ievēlēšanas prezidenta amatā aprīlī solīja piešķirt Ukrainas pilsonību tiem Krievijas pilsoņiem, kas cieš no Kremļa režīma.
"Mēs ļoti labi zinām, ko sniedz Krievijas pase," tobrīd sacīja Zelenskis, uzskaitot "tiesības tikt aizturētiem par mierīgiem protestiem" un "tiesības nesaņemt brīvas un konkurējošas vēlēšanas".
Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas Rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Zelenska priekštecis prezidenta amatā Petro Porošenko solīja atvieglot pilsonības piešķiršanu personām, kas nav ukraiņi, bet kas dien Ukrainas armijā, taču šī politika netika īstenota.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
Tārps
sabiedrotais
Puķina preses sekretārs