"Mēs esam uzvarējuši. [Augstākās Radas spīkers Volodimirs] Litvins ir demisionējis, bet [prezidents Viktors] Janukovičs nenoturēja preses konferenci. Tā ir mūsu pirmā uzvara. Nākošā uzvara [būs] Janukoviča režīma gāšana," piektdienas vakarā uzrunājot mītiņa dalībniekus Kijevas centrā, paziņoja Jaceņuks. Viņš piebilda, ka izsludinātās akcijas mērķis ir panākt pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas un Janukoviča atcelšanu no amata.
Jaceņuks pavēstīja, ka līdzšinējā akcija tiek pārtraukta un ka pie Ukrainas nama paliks tikai neliela grupa aktīvistu, kas dalīs informatīvos materiālus un nodrošinās ukraiņu valodas aizstāvju mobilizāciju gadījumā, ja prezidents "sāks pieņemt [valodu] likumu no jauna vai turpinās pārkāpt konstitūciju".
Aģitācijas teltis tiks uzstādītas visā Ukrainā, un tajās tiks vākti pilsoņu paraksti par Janukoviča atcelšanu no amata un par pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšanu. Tikmēr Kijevā un citās pilsētās turpinās masu protesti pret parlamentā pieņemto likumu, kas krievu valodai piešķir reģionālās valodas statusu.
Virknē Rietumukrainas apgabalu notiek dažādu līmeņu vēlēto municipalitāšu un administratīvi teritoriālo vienību padomju sanāksmes, kurās tiek pieņemti lēmumi, ka parlamenta apstiprinātais likums to teritorijā nebūs spēkā. Dažviet jau uzsākta parakstu vākšana par Janukoviča atcelšanu no amata.
Kā ziņots, Ukrainas parlaments otrdien apstiprināja pretrunīgi vērtēto likumprojektu, kas paredz krievu valodai valstī piešķirt augstāku statusu, lai gan tā netiks pasludināta par otru valsts valodu.
Likumprojekts izsaucis šķelšanos likumdevēju vidū, kas maijā noveda pat pie masu kautiņa Augstākās Radas sēžu zālē. Arī otrdienas balsojumā parlamenta sēžu zālē izraisījās nekārtības, kliegšana un deputātu kautiņi.
Saskaņā ar oficiālajiem datiem 113 no klātesošajiem 364 deputātiem balsojumā nepiedalījās, bet tikai divi likumdevēji balsoja pret, jo lielākā daļa opozīcijas deputātu balsojuma brīdī atradās plenārsēžu zāles priekšējā daļā pie prezidija.
Nekārtības sākās, kad Reģionu partija ierosināja otrdien balsot par krievu valodas statusa paaugstināšanu, lai gan dienaskārtībā šis jautājums nebija iekļauts.
Likumprojektu ierosināja Janukoviča pārstāvētā Reģionu partija, un tas paredz, ka Ukrainas valsts valoda ir ukraiņu valoda, taču ļauj valsts amatpersonām un iestādēm lietot minoritāšu valodu reģionos, kur tā ir dzimtā valoda vismaz 10% iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka reģionālās valodas statuss krievu valodai tiks piešķirts 13 no 27 administratīvi teritoriālajām vienībām, arī Kijevā un Sevastopolē.
Deputātu apstiprinātā iecere attieksies arī uz ungāru valodu valsts tālajos rietumos, rumāņu valodu Ukrainas dienvidrietumos un tatāru valodu Krimā. Opozīcija apgalvo, ka ar šo likumu krievu valodai faktiski tomēr tiek piešķirts otras valsts valodas statuss.
Reaģējot uz balsojumu, Litvins trešdien iesniedza atlūgumu, šādi paužot savu neapmierinātību, ka viņš netika informēts par ieceri otrdien balsot par krievu valodas statusa paaugstināšanu. Jau vēstīts, ka balsojuma brīdī spīkers pat neatradās plenārsēžu zālē.
Tomēr pēdējā plenārsēdē pirms parlamenta vasaras atvaļinājuma Augstākā Rada piektdien nobalsoja, ka nelems par spīkera atlūguma pieņemšanu. Sagaidāms, ka uz nākamo sēdi Augstākā Rada pulcēsies vien 4.septembrī, un līdz tam laikam Ukrainas politikā valdīs nestabilitāte, jo daudz peltā likumprojekta apstiprināšanai ir nepieciešams spīkera paraksts.
"Likumprojektu nav iespējams nodot [parakstīšanai] prezidentam, jo tā pieņemšanā tika pieļauts milzum daudz pārkāpumu," paziņojis Litvins.
Tikmēr valdošās Reģionu partijas parlamentārās frakcijas vadītājs Oleksandrs Jefremovs uzskata, ka vienīgā iespēja izkļūšanai no politiskā strupceļa ir ārkārtas parlamenta sēde, kas, visticamāk, varētu tikt sasaukta 31.jūlijā.