Uz kārts NATO reputācija

Vēl pašā gada sākumā par gaidāmā NATO samita galveno jautājumu tika uzskatīta ASV vadīto starptautisko spēku izvešana no Afganistānas. Tomēr pēc tam, kad martā Krievija anektēja Krimas pussalu, bet Maskavas atbalstīti bruņoti separātisti destabilizēja situāciju Ukrainas dienvidaustrumos, par alianses prioritāti kļuva NATO sastāvā esošo Krievijas kaimiņvalstu - Polijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas - aizsardzība. Kopš aprīļa šo valstu gaisa telpā patrulē lielāks skaits NATO iznīcinātāju, bet rotācijas kārtībā tur dislocēti aptuveni 600 amerikāņu karavīru, kuri piedalās mācībās.Šonedēļ notiekošajā NATO samitā paredzēts apstiprināt pasākumus, ar kuriem organizācija paplašinās militāro klātbūtni Krievijas robežas tuvumā. Velsā alianses dalībvalstis, visticamāk, vienosies par NATO ātrās reaģēšanas spēku izveidi. Aptuveni 4000 karavīru lielās vienības, kas spēs izvietoties 48 stundu laikā, galvenais uzdevums būs aizsargāt Austrumeiropā esošās NATO dalībvalstis iespējamā Krievijas militārā uzbrukuma gadījumā, raksta The New York Times.Analītiķi ir pārliecināti, ka šis samits būs ļoti svarīgs, lai NATO pārvarētu pēdējos gados piedzīvoto "identitātes krīzi", kas bija saistīta ar neziņu par organizācijas nākotni pēc spēku izvešanas no Afganistānas. "Šis ir pats nozīmīgākais NATO samits kopš aukstā kara beigām. Ja tas izgāzīsies, tad aliansei būs sarežģīti atgūt savu reputāciju," britu aizsardzības domnīcas RUSI pētnieks Džonatans Ejals sacīja militārajam izdevumam Stars and Stripes. "Uz kārts ir likta NATO reputācija."Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 3.septembra, numurā!