Varšavā sākas Baltijas drošībai nozīmīgais samits

Krievijas bruņotā agresija Ukrainā likusi izšķirties par konkrētiem soļiem NATO militārās klātbūtnes pastiprināšanai alianses austrumu flangā, neraugoties uz atsevišķu dalībvalstu politiķu izteikumiem, ka tā ir nevajadzīga "krievu lāča" provocēšana.Drošības situācija Eiropā radikāli mainījās pēc tam, kad Krievija 2014. gada sākumā okupēja un anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un atbalstīja militāru iebrukumu Austrumukrainā. Kopš tā laika Polija un Baltijas valstis aktīvi mudinājušas pārējās NATO dalībvalstis pastiprināt klātbūtni reģionā, lai atturētu Krievijas militāru uzbrukumu. Pēdējo divu gadu laikā šeit regulāri notikušas plašas militārās mācības, kurās sabiedrotie uzlabojuši kaujas spējas un sadarbības prasmes, vienlaikus nodemonstrējot Krievijai NATO apņēmību aizstāvēt ikvienas dalībvalsts teritoriju.Līdz šim Polijā un Baltijas valstīs rotācijas kārtībā uzturējies skaitliski neliels daudzums sabiedroto karavīru, bet paredzams, ka samita laikā Varšavā NATO dalībvalstu vadītāji apstiprinās plānu par daudzskaitlīgāku vienību nosūtīšanu uz alianses austrumu flangu. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņojis par četru starptautisku bataljonu izveidi Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā. "Tas būs liels ieguldījums mūsu kopējā drošībā un skaidrs signāls, ka dalībvalstis aizsargās cita citu abpus Atlantijas okeānam," šonedēļ sacīja Stoltenbergs.Alianses vadība pagaidām nav atklājusi, cik liels skaits karavīru ietilps šajos četros bataljonos. Militārie eksperti izteikušies, ka tiem jābūt vismaz 2000, bet ideālā gadījumā pat 4000, tomēr patiesais skaits varētu būt no 2500 līdz 3000. Vācija, Lielbritānija un Savienotās Valstis uzņēmušās vadīt katra vienu bataljonu. Visticamāk, ka ceturtā bataljona vadību uzņemsies Kanāda. Bataljoni reģionā uzturēsies rotācijas kārtībā, un gaidāms, ka tie mainīsies ik pēc pusgada vai deviņiem mēnešiem.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 8.jūlija, numurā!