Lai gan NATO valstu līderu samits Hāgā beidzies uz pozitīvas nots – ir panākta jau iepriekš paredzamā vienošanās, ka visas dalībvalstis tuvāko 10 gadu laikā apņemas aizsardzības izdevumus palielināt līdz 5% no IKP –, nevar nepieminēt, ka toni samitam noteica ASV prezidenta Donalda Trampa neskaidrie izteikumi, kad viņš jau pa ceļam uz samitu, jautāts par NATO līguma 5. pantu, atbildēja, ka to var dažādi interpretēt. Tas, protams, neiedveš uzticību, ka ASV X stundā steigsies palīgā. Vai, jūsuprāt, mums jākoncentrējas uz pozitīvo – ka eiropiešiem, tostarp liekot lietā glaimus, kas tika pārmests NATO ģenerālsekretāram Markam Rutem, izdevās nepieļaut ASV attālināšanos no alianses?
Tiešām šis bija "Trampa samits", kā jau [ASV valsts sekretārs] Marko Rubio to nosauca, – viss bija pieskaņots viņam, sākot no dienaskārtības līdz horeogrāfijai, – gan vakariņas un nakšņošana [Nīderlandes] karaļa pilī, gan ielūgums uzspēlēt golfu. Cik tā sanāksmes galvenā daļa aizņēma – šķiet, tikai kādas divas ar pusi stundas? Tāpat arī samita pieņemtā deklarācija ar pieciem punktiem, iespējams, būs NATO samitu vēsturē īsākais gala dokuments. Tas viss arī liecina, ka šis samits bija par un ap ASV prezidentu.
Šī samita galvenais iznākums, protams, ir vienošanās par 5% aizsardzībai, kas ir ļoti pozitīvi un svarīgi mūsu valstij un mūsu reģionam, un jāpiekrīt – ja nebūtu Trampa, nebūtu nekādu 5%. Es nezinu visas aizkulises, bet skaidrs, ka ne visas valstis tam tā viegli piekrīt, bet neviens neuzdrošinājās pacelt roku un iebilst. Tas arī parādās gala dokumentā – šī vienprātība, kas ir galvenais. Trampam daudz kur ir arī taisnība, piemēram, ka par savu drošību ir jāmaksā. Tādā ziņā Baltijas valstis tīri labi izskatījās uz NATO oficiālās statistikas fona, ko publicēja Tramps, tur visas trīs valstis ir olimpiskajā sešiniekā un ASV aizsardzības izdevumu ziņā ir starp Latviju un Igauniju. Nedaudz žēl, ka Latvija nav stingri paziņojusi, ka 5% būs jau nākamgad, jo bija tas slavenais protokollēmums ar formulējumu "plāno virzīties uz 5%", bet tagad, es saprotu, ir lēmums no nākamā gada sasniegt 4,3%. Būtu, protams, bijis skaistāk paziņot, ka jau tiks sasniegti 5%. Un te mēs redzam, cik viegli ir pārmest citiem, tai pašai Spānijai, bet arī tur ir iekšpolitiskas problēmas, mazākuma valdība un budžetu nav izdevies apstiprināt kopš 2023. gada, tad kādi tur Krievijas draudi, pavisam citas prioritātes.
Uzticība 5. pantam arī ir apliecināta samita gala deklarācijas pirmajā punktā ["Mēs vēlreiz apstiprinām savu nelokāmo apņemšanos nodrošināt kolektīvo aizsardzību, kā tas nostiprināts Vašingtonas līguma 5. pantā – uzbrukums vienam nozīmē uzbrukumu visiem."].
Visu sarunu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 26. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60