Taču varasiestādes, kas līdz šim bija pievērušas acis pret atsevišķiem protestiem, kurus izsaukusi Ķīnas iecere sākt naftas urbumus ūdeņos, uz kuriem pretendē arī Vjetnama, paziņojušas, ka "apņēmīgi" rīkosies, lai novērstu jaunus grautiņus.
Saspīlējumu abu valstu attiecībās izsauca Ķīnas naftas urbšanas iekārtas nogādāšana uz Paraselu arhipelāga piekrastes ūdeņiem.
Starp Vjetnamu un Ķīnu pastāv jau ilgstošs teritoriālais konflikts par šo Dienvidķīnas jūras salu piederību.
Pēdējās nedēļas laikā Paraselu salu akvatorijā notikušas vairākas nemilitāra rakstura sadursmes. Vienlaikus Vjetnamā notikušas plašas pret Ķīnu vērstas demonstrācijas, kas pāraugušas grautiņos, kuru laikā protestētāji uzbrukuši ķīniešu uzņēmumiem.
Eksperti uzskata, ka vjetnamiešu varasiestādes protestus pieļāvušas, lai tādējādi izrādītu savu sašutumu par Pekinas politiku.
Paraselu salas atrodas Ķīnas valdījumā, taču uz tām pretendē arī Vjetnama.
Ķīna arhipelāgu sagrāba 1974.gadā, sakaujot ASV atbalstīto Dienvidvjetnamas karaspēku.
Pekina pretendē gandrīz uz visiem Dienvidķīnas jūras ūdeņiem, kas, kā tiek uzskatīts, slēpj bagātīgas naftas un dabasgāzes iegulas.
Naftas iegulu izpēte, kā arī domstarpības par zvejas tiesībām bieži noved pie diplomātiskiem konfliktiem ar Ķīnas kaimiņvalstīm.
1979.gadā starp Ķīnu un Vjetnamu jau izcēlās neilgs, taču asiņains robežkonflikts. Kaut gan abas puses tolaik sevi pasludināja par uzvarētājām, šis konflikts nenoveda pie kādām teritoriālām izmaiņām.
Piektdienas vakarā 20 Vjetnamas pilsoniskās sabiedrības organizācijas nākušas klajā ar aicinājumu uz demonstrācijām pret Ķīnas "agresīvo darbību" Dienvidķīnas jūrā, kas paredzētas Hanojā, Hošiminā un citās valsts pilsētās.
Vienlaikus organizācijas aicina protestētājus saglabāt mieru.
Tikmēr varasiestādes uz vjetnamiešu mobilajiem tālruņiem nosūtījušas īsziņas, kurās izteikts brīdinājums par "pasākumiem, lai apņēmīgi novērstu nelikumīgas demonstrācijas, kas var izraisīt sabiedriskās nekārtības".
Ķīna grautiņos apsūdzējusi Vjetnamas valdību un paziņojusi, ka nekārtību laikā gājuši bojā divi ķīnieši, bet vairāk nekā simts guvuši ievainojumus.
Uzbrukumos cietuši arī Taivānas un Dienvidkorejas uzņēmumi, un tas acīmredzami satraucis Vjetnamas valdību, kura lielā mērā ir atkarīga no ārvalstu investīcijām.