Eiropas Kosmosa aģentūras pārstāvis Nikolass Altobelli, runājot par divdesmit gadu ilgās misijas praktisko ieguldījumu, žurnālistiem paskaidroja, ka Cassini atklājumi liek pamatus, lai izprastu, kā uz citiem kosmosa ķermeņiem varētu veidoties apstākļi, kas varētu būt gana labvēlīgi dzīvības eksistēšanai. Tāpat pētnieki norādīja, ka šī misija bija pirmais solis tālākiem pētījumiem, kas ļautu arī nogādāt zondes uz Saturnu un Jupiteru pavadoņu virsmām.
Skots Edžingtons, NASA Reaktīvās kustības laboratorijas (Jet Propulsion Laboratory) pārstāvis, kura nodaļa bija cieši saistīti ar pašu misiju, skaidroja, ka "ilgstošo un veiksmīgo misiju mēs pabeidzām, jo mums sāka beigties degviela, kura nepieciešama, lai kontrolētu kosmosa kuģi. Ir starptautiskas vienošanās, kas nosaka, ka nedrīkst atstāt pamestu kosmosa kuģi sistēmā, kur varētu būt dzīvība", viņš sacīja atsaucoties uz Cassini atklājumu - mēnesi Encelādu, zem kura garozas konstatētas ģeotermālās aktivitātes un ūdens - viss nepieciešamais dzīvībai. Otrs Cassini atklājums, ko zinātnieks izcēla, bija Titāns, kas, lai gan ir pavadonis, nevis planēta, ir relatīvi līdzīgs Zemei.
Kopā Cassini zonde veida 42 orbītas ap Saturnu un tā pavadoņiem.
Cassini pēdējās 90 sekundes ieguva datus par planēta atmosfēru. Kā norādīja Saša Kempfs no Kolorādo Universitātes, šīs misija ir "spektrometriskās analīzes rītausma". Spektrometri analizēja putekļus kosmosā, taču Cassini misija ļāva uztvert gan ātrumu, gan uz vietas analizēt kosmosa putekļu sastāvu. Viņš arī norādīja, ka pirmie pierādījumi, ka uz Encelāda ir ūdens, nāca tieši no kosmosa putekļu analīzes. Dati, ko zonde savāca, ļāva iegūt informāciju par to, cik veci ir Saturna gredzeni un no kā tie veidoti.
EKA pētnieks Altobelli norādīja, ka sasniegumi nav tikai NASA nopelns, jo ieguldījumu misijā sniedza arī EKA pētnieki, kas radījuši apmēram 30% no zinātniskajiem darbiem, kas balstīti uz misijas datiem. Zinātnieks norādīja, ka zonde spēja nosūtīt lielu daudzumu informācijas savās pēdējās "dzīves" sekundēs, un tas ļaus uzzināt par planētas magnētiskajiem laukiem. Savukārt Edžingtons norādīja, ka zondes pēdējie brīži ļāva izpētīt Saturna atmosfēras sastāvu, bet pēdējā pusgada laikā veikts liels daudzums mērījumu, piemēram, par planētas iekšieni.
Altobelli piebilda, ka 2022.gadā EKA veiks lidojumus uz Jupiteru, lai pētītu ledus mēnešu apdzīvošanas iespējamību.
Portāls Diena.lv jau vēstīja, ka šonedēļ Rīgā atklāts Eiropas kosmosa zinātnes gada notikums – Eiropas Planetārās zinātnes kongress 2017 (EPSC 2017). Tā ietvaros pasaules vadošie zinātnieki klātienē un LMT Straumes tiešraidēs interesentus iepazīstinās ar būtiskākajiem atklājumiem kosmosa izpētē.
Otrdien žurnālistiem tika stāstīts par asteroīdu pētniecību un iespējām uzsākt resursu ieguvi uz tiem. Kā pirmo komerciāli noderīgo ieguvumu no asteroīdiem pētnieki minēja ūdens ieguvi.
Konferences laikā 800 pasaules izcilākie kosmosa izpētes zinātnieku no Europlanet, NASA un citām organizācijām līdz 22. septembrim sniegs lekcijas par tādām tēmām kā Marsa izpēte, Cassini Saturna misija un tās noslēgums, Juno zondes misija uz Jupitera, ārējo planētu sistēmas un Plutons, kosmiskā ģeodēzija, derīgo izrakteņu ieguve no asteroīdiem un citām tēmām.