Konferencē piedalījās Hosē Luis Galače no kosmosa inženierijas uzņēmuma Aten Engineering, kurš stāstīja par zinātnes baltajiem plankumiem, kas nav skaidri, lai uzsāktu resursu ieguvi no asteroīdiem un veidotu raktuves. Piemēram, kā vienu no izaicinājumiem viņš minēja putekļus, kas atrodas uz asteroīdu virsmas, jo šie putekļi varētu iekļūt rakšanas aprīkojumā un radīt problēmas.
Cilvēki no asteroīdiem grib iegūt "visu, kas tur varētu būt atrodams", atbildot uz jautājumu, ko cilvēce grib iegūt no kosmosa ķermeņu raktuvēm, portālam Diena.lv sacīja pētnieks, tomēr piebilstot, ka pirmais komerciāli izmantojamais ieguvums būs ūdens - kosmosa tūrismam, degvielas iegūšanai. Viņaprāt, ūdeni, kas iegūts no asteroīdiem, izmantos zemā orbītā - tuvu Zemei, bet vēlāk tas varētu būt arī ļoti svarīgi tālākai kosmosa izpētei.
Savukārt, atbildot uz jautājumu, kāpēc fokusēties uz asteroīdiem, nevis, piemēram, bāzes izvietošanu, viņš norādīja, ka šie mērķi viens otru neizslēdz, bet viņa uzņēmums ir veidot, lai domātu par resursu ieguvi uz asteroīdiem. Par ūdens ieguvi no kosmosa ķermeņiem, lai apgādātu cilvēku kolonijas uz Mēness, runāja arī projekta Moon Hut (Mēness būdiņa - no angļu valodas) vadītājs Deivids Goldsmits, kurš grib iekļaut mūsu dabīgo kosmosa pavadoni Zemes ekonomikas ciklā.
Tomēr, lai nodarbotos ar "raktuvēm" uz asteroīdiem, nepieciešams zināt, no kā izvēlētais kosmosa ķermenis sastāv un ko tur var iegūt. Peka Janhunens no Somu meteoroloģijas institūta stāstīja par viņa valstī izgudrotu veidu, kā panākt kosmosa esošās plazmas plūsmas savākšanu, kas dotu iespēju piecdesmit nanosatelītiem iespēju triju gadu ievākt datus par milzīgām asteroīdu kopām. Idejas pamatā ir jauna veida "kosmosa bura", kas ļaus cilvēkiem izpētīt jaunus kosmosa ķermeņus, ko varētu izmantot izrakteņu iegūšanai.
Savukārt Angelos Tsigaris no Londonas Universitātes koledžas skaidroja, ka mūsu galaktikā planētu skaits ir tuvu tam, cik ir zvaigznes. Viņš runāja par eksoplanētu (planētu, kas neatrodas mūsu Saules sistēmā) pētniecību. Novērojot planētas uz tās planētas zvaigznes fona, ir iespējams pētīt šīs planētas saturu, nosakot kādas molekulas atrodas atmosfērā. Tomēr paredzams, ka jau drīzumā varēs izpētīt lielu skaitu eksoplanētu.
Runājot par planētām ārpus mūsu saules sistēmas, var atgādināt, ka šogad NASA kopā ar Eiropas zinātniekiem izraisīja pozitīvu satraukumu, paziņojot, ka atklāta saules sistēma Trappist-1, kurā ir septiņas planētas, no kurām vairākas varētu būt apdzīvojamas. Žurnāls SestDiena, atsaucoties uz NASA pārstāvjiem, rakstīja, ka "šis atklājums ir būtisks gabaliņš centienos atklāt apdzīvojamas pasaules".
Tsigaris cer, ka tuvākajos gados cilvēki uzzinās informāciju par tūkstošiem planētu. Tas varētu atbildēt, kā ir veidojies kosmoss, kādi ir laika apstākļi uz šīs planētas, vai šīs planētas ir apdzīvojamas un citus zinātnei būtiskiem jautājumiem.
Portāls Diena.lv jau vēstīja, ka šonedēļ Rīgā atklāts Eiropas kosmosa zinātnes gada notikums – Eiropas
Planetārās zinātnes kongress 2017 (EPSC 2017). Tā ietvaros pasaules vadošie zinātnieki klātienē un LMT Straumes tiešraidēs iepazīstinās ar būtiskākajiem kosmosa atklājumiem, tostarp arī ar pagājušajā nedēļā noslēgto leģendāro Saturna zondes Cassini (Kasīni) Grand Final misiju.
Konferences laikā 800 pasaules izcilākie kosmosa izpētes zinātnieku no Europlanet, NASA un citām organizācijām līdz 22. septembrim sniegs lekcijas par tādām tēmām kā Marsa izpēte, Kasīni Saturna misija un tās noslēgums, Juno zondes misija uz Jupitera, ārējo planētu sistēmas un Plutons, kosmiskā ģeodēzija, derīgo izrakteņu ieguve no asteroīdiem un citām.