Satraukti par slimnīcām
Aizvadītajās nedēļās Vācija ir pieredzējusi asu pieaugumu ar koronavīrusu inficēto skaitā. Veselības aprūpes eksperti norādīja, ka tas lielā mērā ir saistīts ar vīrusa mutācijām, kas to padara infekciozāku. Tādēļ pagājušās nedēļas sākumā Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja par striktiem pārvietošanās un tikšanās ierobežojumiem Lieldienu periodā. Taču, kā raksta Deutsche Welle, dienu vēlāk, saskaroties ar milzu neapmierinātību no iedzīvotājiem un reliģiskajām organizācijām, kanclere plānu atcēla.
Neskatoties uz politiķu neizlēmību, vācu mediķi mudina ieviest ierobežojumus, sakot, ka veselības aprūpes sistēma varētu sasniegt ''lūzuma punktu'' aprīļa sākumā. ''Es lūdzu politiķiem nepamest slimnīcu darbiniekus,'' sestdien sacījis Intensīvās un ārkārtas medicīnas asociācijas vadītājs Kristians Karagianids un norādījis, ka, lai izvairītos no intensīvās terapijas nodaļu pārpildīšanas, nepieciešami gan ierobežojumi, gan vakcinācijas un testēšanas tempa pieaugums. Līdzīgu viedokli pauduši arī daži Merkeles partijas biedri.
Veselības ministrs Jenss Špāns sestdien sacījis, ka vīrusa mutēto formu izplatības ierobežošanai vajadzētu 10–14 dienu ar striktiem pārvietošanās ierobežojumiem.
Arī Francijā, kā raksta France24, politiķi ir bažīgi par ierobežojumu nogurdinātās sabiedrības noskaņojumu un, lai gan valstī paredzēta ierobežojumu grožu savilkšana, politiķi ir uzstājuši, ka tas nav salīdzināms ar pērn pavasarī vai ziemas periodā pieredzēto. ''Mēs gribam piebremzēt vīrusu, izvairoties no sevis ieslēgšanas,'' sacījis prezidents Emanuels Makrons un norādījis, ka ''jāiemācās sadzīvot'' ar vīrusu.
Ierobežojumi paredz apturēt pārvietošanos starp tām Francijas pašvaldībām, kurās ir novēroti lielākie vīrusa uzliesmojumi. Savukārt Parīzes iedzīvotāji nedrīkst atrasties tālāk kā 10 km no dzīvesvietas. Tāpat paredzēts uz laiku ierobežot klātienes iepirkšanās iespējas daļā veikalu, atļaujot preču piegādi un saņemšanu veikalā. Tomēr, kā liecina jaunākie aptauju dati, vairāk nekā 70% franču uzskata, ka valdība ar ierobežojumu pastiprināšanu ir rīkojusies pārāk gausi. Savukārt veselības eksperti pauž bažas, ka tie ir pārāk maigi un neskar galvenās inficēšanās vietas – darbavietas un izglītības iestādes.
Dažādas formas un striktuma ierobežojumus aizvadītajās nedēļās ieviesa vai plāno ieviest arī Itālija, Beļģija, Ungārija un Polija.
''Mēs zaudējam kontroli pār šīs pandēmijas attīstību,'' sacīja poļu prezidents Andžejs Duda, izsludinot triju nedēļu ilgus ierobežojumus, kuru laikā slēgtas atpūtas un izklaides vietas, kā arī ierobežota virkne nozaru.
Izplatās mutācijas
Ierobežojumu grožus plāno savilkt arī citviet pasaulē. Mediji vēsta, ka daļā Indijas, kur konstatētas vairākas vīrusa mutācijas, pašvaldības lēmušas ierobežot publiskos pasākumus. Tāpat, kā vēsta Bloomberg, arī Filipīnu galvaspilsētā Manilā uz nedēļu ilgu periodu ir ieviest strikti pārvietošanās un pulcēšanās liegumi.
BBC raksta, ka, lai gan nu ir konstatēta virkne dažādu vīrusa mutāciju, pārsvarā tās būtiski neatšķiras no vīrusa sākotnējās formas. Tomēr ekspertiem bažas ir rādījusi Lielbritānijā konstatētā mutācija, kas konstatēta jau vairāk nekā piecdesmit valstīs un, kā liecina sākotnējie dati, ir par 50–60% infekciozāka.
Savukārt Austrālijas pētnieki konstatējuši jaunu mutāciju, kas radusies Papua-Jaungvinejā. Lai gan šī mutācija nav īpaši bīstamāka, kā norāda virusoloģe Kirstija Šorta no Kvīnslendas Universitātes, tas kalpo kā atgādinājums, cik svarīgi ir apkarot vīrusu visā pasaulē.