Rumānijas premjerministrs Sorins Grindjanu vainoja Jordaki sliktā komunikācijā ar sabiedrību par dekrēta pieņemšanu.
Ar valdības 30.janvārī pieņemto ārkārtas dekrētu bija iecerēts dekriminalizēt amata noziegumus, kuru rezultātā radušies finansiālie zaudējumi, kas nepārsniedz 200 000 leju (44 387 eiro).
Dekrēts tika pieņemts, apejot parlamentu un prezidentu, un izraisīja plašākos protestus valstī, kopš diktatora Nikolajes Čaušesku gāšanas 1989.gadā.
Šie likuma grozījumi varēja ļaut izvairīties no kriminālvajāšanas valdošās Sociāldemokrātiskās partijas (PSD) priekšsēdētājam Livju Dragnjam, kurš apsūdzēts par varas ļaunprātīgu izmantošanu un kuram liegts ieņemt premjerministra amatu, jo viņš 2016.gada aprīlī tika notiesāts par krāpniecību vēlēšanās.
Pakļaujoties protestētāju spiedienam, Rumānijas valdība svētdien dekrētu atsauca, un plāno iesniegt parlamentā citu šī likumprojekta versiju.
Tomēr PSD valdība trešdien parlamentā izturēja uzticības balsojumu un, pēc visa spriežot, spēs kliedēt smago krīzi, ko izraisīja tās centieni vājināt korupcijas apkarošanas likumus.