Austriju sagaida ļoti sarežģīts nākamās valdības koalīcijas izveides process pēc tam, kad svētdien notikušajās parlamenta apakšpalātas vēlēšanās pirmo reizi valsts vēsturē uzvarējuši galēji labējie – populistiskā Austrijas Brīvības partija (FPO). Šīs partijas, kura iestājas par sankciju atcelšanu pret Krieviju un pret militāro atbalstu Ukrainai, līderis Herberts Kikls uzsvēris, ka FPO "ir atvērusi durvis jaunai ērai" Austrijas politikā un ka viņš ir gatavs kļūt par Austrijas jaunās valdības vadītāju, vēsta BBC.
Taču citas partijas jau iepriekš ir paziņojušas, ka negrasās pievienoties tādas valdības koalīcijai, kurā kanclera amatā būtu H. Kikls.
Cietoksnis Austrija
Svētdienas vēlēšanās Brīvības partija ieguva 29,2% balsu (par 13 procentpunktiem vairāk nekā 16,2% iepriekšējās vēlēšanās 2019. gadā). Pašreizējo valdību vadošā Austrijas Tautas partija (OVP) izcīnīja 26,5% balsu (37,5% 2019. gadā). Trešajā vietā ar 21% ir sociāldemokrāti (21,2%). Tālāk seko liberāļi Jaunā Austrija (NEOS) ar 9% (8,1%) un daudz atbalstītāju zaudējušie zaļie ar 8% (13,9%). Pārējo partiju pārstāvji parlamenta deputātu mandātus nav ieguvuši, liecina vēlēšanu rezultāti, kas publicēti vietnē Bundeswahlen.gv.at.
Brīvības partijas uzvara ir kārtējais galēji labējo panākums vēlēšanās Eiropas valstīs, kas parādījis, ka labējie spēj efektīvi izmantot vēlētāju neapmierinātību, ko pastiprinājušas ekonomiskās problēmas, imigrācijas uzplūdi, karš Ukrainā un Covid-19 krīze. Arī Austrijas vēlēšanu kampaņā galvenokārt dominēja migrācijas un patvēruma piešķiršanas problēmas, ekonomiskās grūtības un karš Ukrainā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 1. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00