Cilvēktiesību organizācijas Lielbritānijā uzsver, ka pēc lēmuma izstāties no ES britu varas iestādes austrumeiropiešu imigrantiem bija radījušas "naidīgu vidi". Pēdējā gada laikā starp pieciem tūkstošiem no Lielbritānijas izraidīto ES pilsoņu liela daļa bijuši bezpajumtnieki un tādi, kuri nav spējuši uzrādīt pastāvīgu dzīvesvietu. Labdarības biedrības vairākkārt iebildušas pret dzīves grūtībās nonākušo austrumeiropiešu izraidīšanu, bet britu Imigrācijas dienesta lēmumu par izraidīšanu tas neesot mainījis. Tad, izmantojot pūļa finansēšanā gūtos līdzekļus – 7000 britu mārciņu -, lai segtu juridiskos izdevumus, latviešu bezpajumtnieks Londonā iesūdzējis tiesā Lielbritānijas Iekšlietu ministriju.
Gunāram Gureckim par nakšņošanu uz ielas draudēja izraidīšana uz Latviju, jo Lielbritānijas varas iestādes bezpajumtnieka statusu uzskata par pārkāpumu. Nelīdzēja arī Gunāra skaidrojumi, ka viņam Londonā ir algots darbs un bezpajumtnieks viņš būs tikai neilgu brīdi. Londonas bezpajumtnieku organizācija uzņēmās pārstāvēt latvieša intereses un tiesā iesūdzēja Lielbritānijas Iekšlietu ministriju. Īsi pirms Ziemassvētkiem britu Augstākās tiesas lēmums zināmā mērā uzskatāms par vēsturisku, jo latvietis panācis, ka pastāvīgas dzīvesvietas trūkums nedrīkst būt par iemeslu ES pilsoņu izraidīšanai ārā no Lielbritānijas atpakaļ uz izcelsmes valsti.
"Tas ir lielisks iznākums tiem ES pilsoņiem, kuri šeit strādā, bet zemās algas dēļ, augsto īres cenu vai citu iemeslu dēļ kļuvuši par bezpajumtniekiem. Ja viņi ir uz ielas, bet ir darbs, Imigrācijas dienests nedrīkstēs viņus izraidīt ārā un arī ievietot aizturēšanas centros. Britu Iekšlietu ministrija, reaģējot uz tiesas lēmumu, tagad jau ir atcēlusi iepriekšējo kārtību. Turpmāk Imigrācijas dienests vairs neizraidīs cilvēku tikai tāpēc, ka viņš ir bezpajumtnieks," saka Lambetas juridiskā centra Public Interest Law Unit direktors Maikls Tarnokijs.
Viņš intervijā telekanālam LNT pieļauj, ka daudziem ES pilsoņiem tagad būtu pat iespēja pieprasīt naudas kompensācijas no Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas. "Cilvēkiem, kuri tikuši ievietoti imigrantu aizturēšanas centros, pastāv iespēja pieprasīt kompensācijas. Šīs aizturēšanas ir bijušas pretlikumīgas. Ir tiešām tādi, kurus kā bezpajumtniekus aizturēja. Savukārt tiem, kurus piespiedu kārtā pretēji savai gribai izraidīja, tagad ir visas tiesības atgriezties Lielbritānijā un atkal meklēt darbu."
Iespēju pieprasīt kompensāciju no Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas tagad apsver Gvido Ošiņš. Britu Imigrācijas dienests noturēja viņu aizturēšanas centrā divas nedēļas, jo Gvido bija bez pastāvīgas dzīvesvietas, gulēja savā auto, bet varas iestādes uzskatīja, ka viņš ir bezpajumtnieks. Gvido tagad ir darbs un dzīvesvieta, bet pavadītais laiks imigrantu centrā uzjundot ļoti nepatīkamas atmiņas, tāpēc kompensācijas pieprasīšana esot reāls variants.
"Par nenopelnīto naudu par divām nedēļām, zaudēto laiku un morālo kompensāciju, jo tas aizturēšanas centrs no cietuma neatšķiras. Ja britiem pašiem ienāk prātā ķert uz ielas ko pagadās, tas nav normāli. Es jau tajā brīdī gribēju pieprasīt kompensāciju, kad mani atbrīvoja. Jurists pateica - labāk nekustināt tīģeri aiz ūsām, bet, ja tagad tas viss ir mainījies, kāpēc nē!" saka Ošiņš.
Tikmēr par tulku un latviešu imigrantu konsultanti Anglijas pilsētā Bostonā strādājošā Anita Behmane cer, ka tiesas spriedumam būs plašāka nozīme. Ne tikai bezpajumtniekus liks mierā Imigrācijas dienests, bet citas iestādes neatteiks palīdzību ES pilsoņiem tikai tāpēc, ka nav pastāvīgas dzīvesvietas Lielbritānijā. Līdz šim vairākkārt cīņā pret britu iestāžu negatīviem lēmumiem Anitai nācies palīdzēt latviešiem Anglijā.
"Es uzskatu, ka konkrētā cilvēka uzvara par neizraidīšanu sniedz papildu drošību cilvēkiem, kad ir jāpieprasa pabalsti, lai aizstāvētu sevi un savas tiesības šeit. Kas nevar atļauties paņemt māju vai dzīvoklīti īrēt sev, traumu vai veselības traucējumu dēļ nevar strādāt, līdz ar to viņiem ir kaut kur jāīrē istabiņa, kuri gadiem ilgi īrē no cilvēkiem, kas nesniedz īres līgumu, un maksa par īri netiek nekur uzrādīta," stāsta Anita.
Līdz ar latvieša uzvaru tiesvedībā pret Lielbritānijas Iekšlietu ministriju bezpajumtnieki būšot iedrošināti labdarības iestādēs atkal saņemt palīdzību. Pēc tam, kad vasarā atklātībā nāca ziņas, ka atsevišķas bezpajumtnieku labdarības iestādes sniegušas britu varas iestādēm sarakstus ar austrumeiropiešiem – bezpajumtniekiem, un pēc tam viņi tika izraidīti ārā no valsts, grūtībās nonākušās personas atteicās no jebkādas labdarības organizāciju palīdzības, baidoties no izraidīšanas. Tagad tā vairs nebūs. Arī Latvijas vēstniecība Lielbritānijā izplatījusi paziņojumu tautiešiem, ka britu varas iestādēm vairs nav tiesību izraidīt ārā strādājošus bezpajumtniekus, un problēmu gadījumā var vārsties vēstniecības Konsulārajā daļā.
Tāds viegls weekend(a) smīniņš uzra
ļuļa
->ļuļa