Stano paziņoja, ka Serbija nevar stiprināt saites ar Krieviju, kas ved karu pret Ukrainu.
Stano arī atgādināja, ka ES ir aicinājusi Serbijas līderus stingrāk saskaņot ārpolitiku ar ES iniciatīvām.
ES arī aicinājusi Serbiju atbalstīt starptautiskās vērtības un Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās.
Jautāts par Serbijas un Krievijas ārlietu ministru vienošanos turpināt konsultācijas 2023. un 2024.gadā, Stano sacīja, ka tā ir acīmredzama zīme, ka Serbija vēlas vēl vairāk stiprināt saites ar Krieviju un tas dod pamatu nopietnām bažām.
ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels norādīja, ka ES likusi skaidri saprast, ka ES partnervalstis, sevišķi tās, kas ved sarunas par iestāšanos blokā, tai skaitā Serbija nevar saglabāt ierastās attiecības ar Krieviju, jo Krievijas režīms ir atbildīgs par tik daudziem noziegumiem.
Arī ASV vēstnieks Serbijā Kristofers Hills pirmdien preses konferencē Belgradā sacīja, ka sagaida no Serbijas paskaidrojumus par minēto vienošanos.
"Nav pilnīgi skaidrs, ko dokuments satur, sacīja Hills, piebilstot, ka dotajā brīdī nevienam nevajadzētu neko parakstīt ar Krieviju.
ASV vēstnieks arī sacīja, ka ASV atbalsta Serbiju ceļā uz ES un tās centienus mazināt atkarību no Krievijas energoresursiem.
ES Serbijas delegācijas vadītājs Emanuels Žofrē pirmdien žurnālistiem Belgradā sacīja, ka ES sagaida no Serbijas, ka tā iestāsies par ES, aizstāvēs Eiropas vērtības un starptautiskās tiesības.
"Nolemjot parakstīt sadarbības līgumu ar Krieviju, Serbija sūta pretēju vēstījumu, neatkarīgi no tās nostājas neatzīt referenduma rezultātus, ko Krievija rīko okupētajā Ukrainas teritorijā," viņš piebilda.
Tikmēr Belgrada līgumu, ko nedēļas nogalē ANO Ģenerālās asamblejas laikā Ņujorkā parakstīja Serbijas ārlietu ministrs Nikola Selakovičs un viņa Krievijas kolēģis Sergejs Lavrovs, raksturo kā tīti "tehnisku" dokumentu.