Septembrī lūgumu par pievienošanos Šengenas zonai oficiāli iesniedza Kipras valdība, kas tādēļ pat izdarīja grozījumus likumos, kuri ļauj piešķirt valsts pilsonību investoriem, un jau ir atņēmusi pilsonību 26 "zelta pasu" turētājiem.
Savukārt oktobrī Eiropas Komisija paziņoja, ka Horvātija ir izpildījusi tehniskos kritērijus uzņemšanai Šengenas zonā. Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers izteica cerību, ka Eiropas Savienības Padome apstiprinās Horvātijas pilntiesīgu dalību Šengenas zonā.
Cer uz paplašināšanu
Euronews atgādina, ka Horvātijas pievienošanās nozīmētu pirmo Šengenas līguma zonas teritoriālo paplašināšanos kopš 2008. gada, kad sekmīgi noslēdzās Šveices pievienošanās process. Vienlaikus tas apliecinātu tālākās ambīcijas brīvās pārvietošanās idejai, kas pēdējo gadu laikā pārdzīvojusi būtiskus satricinājumus un apšaubījumus.
Tie turklāt izskanējuši arī no tādu politiķu mutes, kuri sevi pozicionē kā vienotās Eiropas idejiskuma iemiesotājus. Francijas prezidents Emanuels Makrons, kuru daudzi uzskatīja par Eiropas līdera lomas pārņēmēju no Vācijas kancleres Angelas Merkeles pēc tam, kad viņa atstās amatu, šogad paziņoja, ka Šengenas līgums vairs nespēj atbilstoši tikt galā ar masu imigrāciju, kas, pēc viņa teiktā, ir Eiropas otrā lielākā problēma pēc klimata pārmaiņām. "Šengena vairs nestrādā. Mums nopietni jāpārdomā mūsu attīstības politika un mūsu imigrācijas politika, pat ja tas nozīmētu Šengenas zonu, kurā ietilpst mazāks valstu skaits," sacīja Francijas prezidents.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 19. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
hmmm
Aizsajūsmasaizrāvāselpa