"Piemēram, pašreiz dabasgāzes krātuves Eiropā kopumā ir pilnas, kas ļauj domāt, ka šajā ziemā būtisku problēmu ar gāzes pieejamību ES nebūs. Tajā pašā laikā ir jāapzinās, ka pašlaik gāzes krātuvēs vēl ir ļoti daudz Krievijas gāzes, kas tika iepumpēta gada pirmajā pusē. 2023.gadā ar to var īpaši nerēķināties. Līdz ar to būs jāmeklē gan papildu gāzes piegādes avoti, gan jāveido infrastruktūra, lai šo gāzi varētu izmantot," sacīja Dombrovskis.
Viņš atgādināja, ka diezgan daudz jau ir izdarīts 2022.gada laikā gan attiecībā uz jauniem sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem, gan dažādiem gāzes vadu starpsavienojumiem, piemēram, uz Norvēģiju, kas pašreiz ir lielākais gāzes piegādātājs ES. Tomēr ir skaidrs, ka būs jāīsteno vēl papildu pasākumi, tādēļ nākamā ziema no šī viedokļa varētu būt pietiekami sarežģīta.
Dombrovskis pauda, ka pašlaik problēmas rada tieši Eiropas iepriekšējā atkarība no Krievijas gāzes.
Viņš norādīja, ka attiecībā uz naftu darbojas globālais tirgus, un gan naftu, gan naftas produktus ir iespējams piesaistīt arī no citiem reģioniem pasaulē. Savukārt attiecībā uz gāzi problēmas ir saistītas ar to, ka pārorientēt gāzes piegādes cauruļvadu sistēmā ir sarežģītāk, jo tas prasa papildu investīcijas infrastruktūrā, tas prasa arī ražotāju pusē attīstīt papildu jaudas.
"Turklāt globālajā pasaules tirgū gāzes gluži vienkārši ir mazāk, jo Krievija arī uzreiz nespēj pārorientēt savas gāzes piegādes uz citiem reģioniem. Viņi ļoti nopietni strādā, lai kāpinātu piegādes uz Ķīnu, bet tajā pašā laikā arī tur ir infrastruktūras ierobežojumi, vismaz pašreiz. Rezultātā daļa Krievijas gāzes vienkārši tiek izkurināta gaisā vai arī ir samazināta tās ieguve. Tas, protams, ietekmē arī kopējo situāciju gāzes tirgū, un tā ir samērā saspringta," teica Dombrovskis, piebilstot, ka Eiropas atkarības mazināšana ir galvenais ES programmas "RePowerEU" mērķis.