23-28 gadus veco Vācijas pilsoņu lietu izskatīs nepilngadīgo tiesa, jo nozieguma izdarīšanas brīdī divi no viņiem nebija sasnieguši juridisko pilngadību. Divi no apsūdzētajiem iepriekš notiesāti par zelta monētas nozagšanu 2017.gadā Bodes muzejā.
Viņi apsūdzēti par bandas sastāvā veiktu zādzību vainu pastiprinošos apstākļos un par dedzināšanu.
Līdz prāvai četri apsūdzētie atrodas apcietinājumā, bet divi izcieš nepilngadīgo tiesas piespriestu cietumsodu par līdzdalību Kanādas zelta monētas Lielā kļavas lapa zādzību Bodes muzejā.
Zādzībā 2019.gada 25.novembrī tika nozagts 21 priekšmets ar kopumā 4300 dimantiem un citiem dārgakmeņiem vairāk nekā 113 miljonu eiro vērtībā. Pilij nodarītais zaudējums novērtēts miljona eiro apmērā.
Divi laupītāji ielauzās Drēzdenes pilī esošajā muzejā Grünes Gewölbe (Zaļā velve), kas pazīstams ar savu Eiropā lielāko dārglietu kolekciju. Laupītāji ar cirvi sadauzīja vienu no vitrīnām un nolaupīja nenovērtējamus rotaslietu komplektus, kas rotāti ar dimantiem un rubīniem un datējami ar 17. un 18.gadsimtu.
Rotaslietas bija apdrošinātas par 113,8 miljoniem eiro, atklāja prokurori.
Neviens no nozagtajiem priekšmetiem nav atgūts.
Aizdomās turamiem pirms laupīšanas sarīkoja ugunsgrēku, lai pārrautu elektroapgādi un nedarbotos ielas apgaismojums pie muzeja. Pēc laupīšanas, bēgot uz Berlīni, viņi aizdedzināja automašīnu pazemes autostāvvietā. Rezultātā tika bojāta 61 automašīna.
Prokuratūra neatklāja aizdomās turamo vārdus. Taču policija iepriekš paziņoja, ka aizdomās turamie darbojas arābu izcelsmes noziedznieku bandā, kas pazīstama kā Remmo klans. Šī banda tiek vainota arī par 100 kilogramu smagās Kanādas monētas Lielā kļavas lapa nolaupīšanu 2017.gadā Bodes muzejā. Tā veidota pēc valsts nacionālā simbola parauga un ir viena no pasaules lielākajām zelta monētām. Monēta nav atrasta, un tiek uzskatīts, ka tā ir sadalīta.