"Mēs neatbalstām un neatbalstīsim tik būtisku Kopējās lauksaimniecības politikas budžeta samazinājumu, ņemot vērā, ka EK piedāvātā jaunā politika paredz jaunus ambiciozus mērķus. Ar piedāvāto finansējumu tos vienkārši nebūs iespējams sasniegt," pirms padomes uzsvēra Dūklavs.
Ministrijā informēja, ka Latvija nemainīgi pieprasa taisnīgus tiešos maksājumus pēc 2020.gada, jo tikai tas nodrošinās vienlīdzīgus atbalsta pasākumus visu dalībvalstu lauksaimniekiem. Latvija arī iebilst pret finansējuma samazināšanu lauku attīstībai un uzskata, ka finansējums ir jāsaglabā vismaz 2014.-2020.gada apmērā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šogad 2.maijā EK nāca klajā ar priekšlikumu par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027.gadam, paredzot, ka plānotais ES Kopējās lauksaimniecības politikas finansējums nākamajā septiņu gadu finanšu periodā būs par 5% mazāks nekā pašreizējā ES daudzgadu budžeta periodā, proti, no 2014.līdz 2020.gadam.
Savukārt šogad 1.jūnijā EK publicēja regulu priekšlikumus par ES Kopējo lauksaimniecības politiku 2021.-2027.gadam, tostarp arī tiešmaksājumu un lauku attīstības politikas ES finansējuma sadalījumu dalībvalstu starpā. Atbilstoši tai nākamajā plānošanas periodā dalībvalstu lauku attīstībai paredzētais finansējums samazināsies par 15% salīdzinājumā ar 2014.-2020.gadu, kas Latvijai nozīmētu samazinājumu par 147 miljoniem eiro.
Pēc Zemkopības ministrijas provizoriskiem aprēķiniem, pieņemot, ka arī nākamajā finanšu periodā tiktu piemērota pakāpeniska tiešmaksājumu izlīdzināšana, tiešie maksājumi Latvijas lauksaimniekiem nedaudz palielinātos tikai 2026.gadā, sasniedzot 80% no ES vidējā tiešmaksājumu līmeņa. Tikmēr 2020.gadā tiešie maksājumi Latvijā sasniegs 68% no vidējā ES tiešmaksājumu līmeņa.
Ir jādara viss iespējams,
Margarēta