Šai ziņā Lietuva ieņem trešo vietu starp Polijas tirdzniecības partnerēm Eiropas Savienībā (ES) pēc Luksemburgas un Čehijas.
Polijas Ekonomikas ministrijas dati liecina, ka pirmajā pusgadā Polijas eksports uz Lietuvu salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu pērn audzis par 14,5% un pārsniedzis miljardu eiro (702,8 miljonus latu).
Kā pastāstījis Polijas vēstniecības Viļņā Tirdzniecības un investīciju veicināšanas nodaļas vadītājs Henriks Šimanskis, eksports uz Igauniju audzis par 18% un uz Latviju - par 17%. Līdz ar to Baltijas valstis, kas uz pārējās ES fona ir ekonomiski stabilākas, var uzskatīt par visstraujāk augošo Polijas eksporta virzienu.
"Rietumeiropas valstis stagnē, bet Baltijas valstis izceļas turpat vai ar straujāko iekšzemes kopprodukta pieaugumu Eiropas Savienībā," viņš atzinis. "Dabiski, ka Polijas kompānijas pievēršas šiem tirgiem. Turklāt pirms tam bija būtiska ekonomikas lejupslīde."
Par vienu no lielākajām Lietuvas priekšrocībām Šimanskis uzskata to, ka daudzi lietuvieši prot poļu valodu. Tas ir īpaši svarīgi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kam tādējādi ir vieglāk atrast biznesa partnerus. Liela nozīme ir arī ģeogrāfiskajam tuvumam.
Polijas eksports uz Lietuvu sešos mēnešos salīdzinājumā ar to pašu laika posmu pērn audzis par 129,5 miljoniem eiro, un šajā ziņā Lietuva ieņem otro vietu aiz Lielbritānijas.
"Lietuvā mēs esam otrs lielākais ārvalstu investors pēc Zviedrijas," norādījis Šimanskis. "Polijas eksports uz Lietuvu ir trīsreiz lielāks nekā uz milzīgo Kanādu, piecas reizes lielāks nekā uz Kazahstānu un tikai par 30% mazāks nekā uz ASV."
Polijas eksporta struktūrā Lietuvā pirmajā pusgadā vislielākais īpatsvars - 15% - bijis minerālajiem produktiem, 13,2% - ķīmiskās rūpniecības ražojumiem, pa 10% - mehānismiem un elektroierīcēm, kā arī pārtikas precēm un 9% - metāla izstrādājumiem.
Savukārt Lietuvas Statistikas departamenta dati liecina, ka pirmajā pusgadā Polija Lietuvā bijusi trešā lielākā eksportētāja, atpaliekot tikai no Krievijas un Vācijas.
Kā pastāstījis Šimanskis, par svarīgu Lietuvas un Polijas ekonomiskās sadarbības centru sava ērtā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ kļuvusi Kauņa, kur daudzas Polijas kompānijas iekārtojušas savas pārstāvniecības vai izveidojušas meitsabiedrības.
Viņaprāt uz eksporta pieaugumu varēs cerēt arī turpmāk. "Domāju, ka atkarībā no situācijas Eiropā tuvākajā laikā Polijas eksports uz Lietuvu gadā varētu augt par aptuveni 10%," viņš piebildis.
Pēc vēstniecības pārstāvja teiktā, brīžiem vērojamās politiskās domstarpības un spriedzes pastiprināšanās abu valstu attiecībās uzņēmēju sadarbību īpaši neietekmē.
"Mēs nodarbojamies ar ekonomiskajiem kontaktiem. Iespējams, labas politiskās attiecības palīdzētu biznesam, bet lielus šķēršļus ekonomiskajai sadarbībai nesaskatām. Uzņēmēji visu sāk ar rēķināšanu un, ja sadarbība ir ekonomiski pamatota, viņi arī iet un sadarbojas," viņš stāstījis.
Šimanskis piebildis, ka Polijas uzņēmēji līdztekus eksportam atrod arī citas sadarbības formas - kopīgus projektus, konsorciju veidošanu, meitsabiedrību dibināšanu Lietuvā, kas palīdz radīt jaunas darba vietas un ir izdevīgi abām pusēm.
Vienlaikus viņš atzinis, ka Lietuvas uzņēmumiem Polijā nesokas tik labi. Lai gan zināmi arī veiksmīgas darbības gadījumi, kopumā lietuviešu uzņēmējiem trūkst pieredzes tādā tirgū.
"Polijas tirgus ir ļoti liels un konkurence tajā - milzīga. Tādēļ es ieteiktu sākt ar mazākiem projektiem, atrast partnerus, iepazīties ar situāciju un tad ķerties pie attīstības," sacījis Šimanskis, solot interesentiem arī vēstniecības atbalstu.