Tas nozīmē, ka ACTA neiegūst likuma spēku Eiropas Savienībā. Šis ir pirmais gadījums, kad Eiropas Parlaments izmanto Lisabonas līgumā tam piešķirtās pilnvaras noraidīt starptautisku nolīgumu.
ACTA, par ko savā starpā vienojušās ES, ASV, Austrālija, Kanāda, Japāna, Meksika, Maroka, Jaunzēlande, Singapūra, Ziemeļkoreja un Šveice, sagatavots ar mērķi uzlabot intelektuālā īpašuma aizsardzību, apkarot pirātismu tīmeklī un novērst viltotu preču ievešanu.
Lai nolīgums varētu stāties spēkā Eiropā, EP ir jādod sava piekrišana. Tas nevar ietekmēt nolīguma saturu, vienīgi to apstiprināt vai noraidīt.
LETA jau ziņoja, ka vairākas Eiropas valdības un likumdevēji ir pauduši bažas par ACTA, un tūkstošiem demonstrantu izgājuši ielās, lai protestētu pret nolīguma radītajiem potenciālajiem ierobežojumiem interneta brīvībai. Protesti notika virknē Eiropas valstu, tostarp Varšavā, Prāgā, Slovākijā, Bukarestē, Viļņā, Parīzē, Briselē un Dublinā. Protesti notikuši arī Rīgā.
Visasākos protestus izpelnījies uzbrukums nelegālajām lejupielādēm un failu apmaiņas vietnēm, interneta lietotājiem bažījoties, ka ACTA varētu ierobežot viņu brīvību tīmeklī.