Kā aģentūru LETA informēja EP Informācijas birojā Latvijā, EP deputāti rezolūcijā aicinājuši stiprināt cīņu ar kiberuzbrukumiem un seksuālu izmantošanu tiešsaistē. Deputāti norādījuši, ka ES jādara vairāk, lai novērstu uzbrukumus būtiskai infrastruktūrai un iejaukšanos demokrātiskos procesos un nepieciešams vairāk resursu un sadarbības, cīnoties ar seksuālu izmantošanu tiešsaistē.
Eiroparlamentārieši vērš uzmanību, ka 80% Eiropas uzņēmumu ir piedzīvojuši vismaz vienu ar kiberdrošību saistītu starpgadījumu.
Pēc deputātu domām, ņemot vērā kibernoziegumu pārrobežu raksturu, ir svarīgi veicināt sadarbību un informācijas apmaiņu starp policiju, tiesu iestādēm un kibernoziedzības jomas ekspertiem, lai veiktu efektīvu izmeklēšanu kibertelpā un iegūtu elektroniskus pierādījumus, teikts otrdien apstiprinātajā rezolūcijā.
Deputāti arī pauduši nožēlu, ka piesardzības pasākumi, kuri būtu jāievēro gan individuāliem lietotājiem, gan publiskām iestādēm un uzņēmumiem, kopumā ir nepiemēroti galvenokārt zināšanu un resursu trūkuma dēļ. Viņi skaidro, ka ES iestādes, valstu valdības un parlamenti, uzņēmumi un tīkli ir neaizsargāti pret uzbrukumiem, ko, izmantojot sarežģītas programmatūras, veic lielas noziedzīgas organizācijas, teroristi vai valstu atbalstītas grupas.
Eiroparlamentārieši uzskata, ka būtu jāsekmē informācijas apmaiņa ar Eurojust, Eiropola un ENISA starpniecību, nepieciešams izveidot centrus, kam ziņot par kiberdrošības incidentiem, un veidot datu bāzes, kurās apkopota informācija par kibernoziedzību un nodrošināt, ka tiesībaizsardzības iestādēm ir piekļuve attiecīgai informācijai, piemēram, ziņām par noteiktas IP adreses lietotāju.
Tāpat tiek ieteikts īstenot kampaņas, lai informētu bērnus un citus lietotājus par drošību tiešsaistē, veicināt praktiskus drošības pasākumus, piemēram, šifrēšanu vai citas drošības un privātuma aizsardzību uzlabošanas tehnoloģijas un anonimizācijas līdzekļus, palielināt ES līdzekļu ieguldījumu brīvās un atklātā pirmkoda programmatūras pētniecībā nolūkā uzlabot IT drošību, kā arī citus ieteikumus.
Rezolūcija tika apstiprināta ar 603 balsīm par, 27 pret un 39 deputātiem atturoties.
Informācija birojā norādīja, ka aptuveni 80% Eiropas uzņēmumu ir piedzīvojuši vismaz vienu ar kiberdrošību saistītu starpgadījumu, taču daudzi no tiem netiek reģistrēti, un par tiem netiek ziņots. Kaut gan visbiežāk izplatītie uzbrukumi joprojām saistīti ar ļaunprogrammatūras izmantošanu, aizvien izplatītāki kļūst uzbrukumi rūpnieciskajām kontroles sistēmām un tīkliem. Piemēram, izspiedējvīrusa "WannaCry" uzbrukums 2017. gada maijā skāra tūkstošiem datoru gandrīz 100 valstīs un virkni organizāciju, arī Apvienotās Karalistes Valsts veselības aprūpes dienestu.