Deputāti mudina starptautisko sabiedrību ātri un izlēmīgi rīkoties, lai reaģētu uz Krievijas eskalāciju karā pret Ukrainu.
EP ceturtdien pieņēma rezolūciju ar 390 balsīm par, 135 pret un 52 deputātiem atturoties. Tajā deputāti nosodīja Krievijas īstenoto Ziemeļkorejas karavīru izmantošanu pret Ukrainas armiju un jaunu ballistisko raķešu izmēģinājumus Ukrainā. Šie eskalācijas soļi ir jauns kara posms un jauns risks visai Eiropas drošībai, norāda deputāti, aicinot ES un citus Ukrainas partnerus attiecīgi reaģēt.
Uzstājot, ka "nekādas sarunas par Ukrainu nevar notikt bez Ukrainas", deputāti mudina ES censties panākt pēc iespējas plašāku starptautisko atbalstu Ukrainai un rast miermīlīgu risinājumu karam. EP aicina ES un dalībvalstis iesaistīties Ukrainas miera formulas īstenošanā un radīt nepieciešamos apstākļus otrā samita par mieru rīkošanai, tostarp iesaistot globālo dienvidu valstis.
Nosodot Irānu, Baltkrieviju un Ziemeļkoreju par to militāro atbalstu Krievijai, EP deputāti mudina ES dalībvalstis turpināt pastiprināt sankcijas pret šīm valstīm. Deputāti uzsver, ka gan Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu, gan Ziemeļkorejas līdzdalība karā, gan tās kodolprogrammas un raķešu programmas nopietni apdraud uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību.
Tāpat deputāti aicina Pekinu pārtraukt jebkādu militāro vai divējāda lietojuma preču piegādi Krievijai, piebilstot, ka atteikšanās mainīt kursu draud nopietni ietekmēt ES un Ķīnas divpusējās attiecības. Tā vietā Ķīna varētu izmantot savu ievērojamo ietekmi uz Ziemeļkoreju un Krieviju, lai palīdzētu mazināt spriedzi, norāda deputāti.
Rezolūcijā prasīts, lai ES Padome paplašinātu sankcijas pret Krieviju, jo īpaši pret svarīgām ekonomikas nozarēm, piemēram, metalurģijas, kodolenerģētikas, ķīmijas, lauksaimniecības un banku nozari, kā arī pret Krievijas izejvielām.
Deputāti aicina ES un tās dalībvalstis pastiprināt militāro atbalstu Ukrainai, tostarp nodrošinot lidmašīnas, tāla darbības rādiusa raķetes, tostarp "Taurus", modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas, munīciju un apmācību programmas Ukrainas spēkiem.
Visām ES dalībvalstīm un NATO sabiedrotajām būtu jāapņemas gan kopīgi, gan individuāli sniegt Ukrainai militāru atbalstu ne mazāk kā 0,25% no sava iekšzemes kopprodukta gadā, teikts rezolūcijā. Deputāti atzinīgi vērtē ASV prezidenta Džo Baidena lēmumu atļaut Ukrainai izmantot modernas raķešu sistēmas pret militāriem mērķiem Krievijas teritorijā. Uzsverot kopīgās stratēģiskās intereses atbalstīt Ukrainu, viņi aicina ES un tās dalībvalstis sadarboties ar jauno administrāciju Vašingtonā, lai stiprinātu abpusēji izdevīgu transatlantisko sadarbību.
LETA jau rakstīja, ka ASV prezidents Džo Baidens ir pilnvarojis Ukrainu izmantot tāla darbības rādiusa amerikāņu raķetes pret militāriem mērķiem Krievijas iekšienē, novembrī aģentūrai AFP pavēstīja ASV amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.
Laikraksti "The New York Times" un "The Washington Post", atsaucoties uz vārdā neminētiem avotiem, pirmie ziņoja par šo atļauju, norādot, ka tā dota, reaģējot uz Ziemeļkorejas karaspēka izvietošanu, lai atbalstītu Maskavas kara centienus.
ASV amatpersona, kas runāja ar AFP, apstiprināja, ka šie ziņojumi atbilst patiesībai, savukārt Valsts departamenta, Baltā nama un Pentagona pārstāvji atteicās sniegt komentārus.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir neatlaidīgi pieprasījis Vašingtonas atļauju izmantot raķešu sistēmas ATACMS, lai uzbruktu mērķiem Krievijas teritorijā.
ASV laikraksti vēsta, ka Baidena administrācijas nostājas maiņu izraisīja Ziemeļkorejas karaspēka ierašanās Krievijā. Rietumu izlūkdienestu ziņojumi liecina, ka tur izvietoti aptuveni 10 000 Ziemeļkorejas karavīru.