Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

EK: ES ekonomika Covid-19 dēļ saskarsies ar dziļu recesiju

Neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan Eiropas Savienības (ES), gan valstu līmenī, koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad saskarsies ar dziļu recesiju, ar tādu paziņojumu nākusi klajā Eiropas Komisija (EK).

Kā informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa, tā kā ārlieguma pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika pieņemts EK pavasara prognozē, arī ietekme uz saimniecisko darbību 2020.gadā būs lielāka par paredzēto.

Saskaņā ar 2020.gada vasaras ekonomikas prognozi eirozonas ekonomikai 2020.gadā paredzēts samazinājums par 8,7%, savukārt 2021.gadā tā pieaugs par 6,1%. EK prognozē, ka ES ekonomika 2020.gadā saruks par 8,3%, savukārt 2021.gadā izaugsme būs 5,8%.

Gaidāms, ka samazinājums 2020.gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie - eirozonā 7,7% un visā ES kopumā - 7,4%. Izaugsme 2021.gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka ārlieguma pasākumu ietekme uz ekonomiku ir lielāka, nekā sākotnēji tika gaidīts.

"Mēs vēl aizvien peldam nemierīgos ūdeņos un saskaramies ar daudziem riskiem, tostarp vēl vienu liela apmēra infekciju vilni. Jebkurā gadījumā šī prognoze ir skaidrs apliecinājums tam, kāpēc mums jāpanāk vienošanās par mūsu vērienīgo atveseļošanas pasākumu kopumu Next Generation EU ekonomikas atbalstīšanai.

Dombrovsis uzsvēra - ja lūkojas uz šo un nākamo gadu, var sagaidīt izaugsmes atgūšanos, taču, ņemot vērā atšķirīgo atlabšanas tempu, jābūt modriem. Viņa ieskatā arī turpmāk ir jāaizsargā darba ņēmēji un uzņēmumi un cieši jākoordinē politika ES līmenī, lai nodrošinātu, ka pēc krīzes pārvarēšanas "mēs kļūsim vēl stiprāki un vienotāki".

Paredzams, ka ekonomikas atlabšana paātrināsies 2020.gada otrajā pusē. Pandēmijas ietekme uz saimniecisko darbību bija ievērojama jau 2020.gada pirmajā ceturksnī, kaut arī vairums dalībvalstu sāka ieviest ārlieguma pasākumus tikai marta vidū, norādīja EK.

Tā kā saimnieciskās darbības pārtraukums un ārlieguma pasākumu laikposms 2020.gada otrajā ceturksnī bija daudz ilgāks, tad paredzams, ka ekonomikas rezultāti būs ievērojami vājāki nekā pirmajā ceturksnī, skaidroja EK.

"Tomēr agrīnie dati par maiju un jūniju norāda uz to, ka ļaunākais varētu būt aiz muguras. Paredzams, ka ekonomikas atveseļošanās paātrināsies gada otrajā pusē, kaut arī tā paliks nepilnīga un būs nevienmērīga dažādās dalībvalstīs," akcentēja EK.

Komisija uzsvēra, ka ES ekonomikas satricinājums ir simetrisks, jo pandēmija ir skārusi visas dalībvalstis. Tomēr paredzams, ka gan ražošanas apjoma kritums 2020.gadā, gan 2021.gadā gaidāmais atlabšanas līmenis būtiski atšķirsies. Tagad tiek prognozēts, ka atšķirības pandēmijas ietekmes mērogā un atveseļošanas pakāpē dažādās dalībvalstīs joprojām būs izteiktākas, nekā bija paredzēts pavasara prognozē.

EK uzsvēra, ka kopējās prognozes par inflāciju nav daudz mainījušās kopš pavasara prognozes, kaut arī ir bijušas būtiskas izmaiņas cenu kāpumu nosakošajos faktoros.

Lai gan naftas un pārtikas cenas ir pieaugušas vairāk, nekā prognozēts, tomēr paredzams, ka šo cenu kāpuma ietekmi līdzsvaros sliktākas ekonomikas perspektīvas, kā arī dažās dalībvalstīs veikto pievienotās vērtības samazinājumu un citu pasākumu ietekme.

Ar saskaņoto patēriņa cenu indeksu (SPCI) mērītā inflācija eirozonā šobrīd tiek prognozēta 0,3% apmērā 2020.gadā un 1,1% apmērā 2021.gadā. Paredzams, ka inflācija ES 2020.gadā būs 0,6%, savukārt 2021.gadā - 1,3%.

Komisija akcentēja, ka ar prognozi saistītie riski ir ārkārtīgi augsti un galvenokārt ar lejupejošu tendenci. Būtībā vēl aizvien nav zināms pandēmijas mērogs un ilgums, kā arī, iespējams, nākotnē vajadzīgie ārlieguma pasākumi.

Prognozē tiek pieņemts, ka turpināsies ārlieguma pasākumu mīkstināšana un ka nebūs infekcijas "otrā viļņa". Pastāv ievērojams risks, ka darba tirgū ilgtermiņā varētu rasties vairāk problēmu, nekā prognozēts, un ka likviditātes grūtības daudziem uzņēmumiem varētu radīt maksātspējas problēmas, pauda Komisija.

Pastāv riski finanšu tirgu stabilitātei, kā arī risks, ka dalībvalstis nespētu pietiekamā apmērā koordinēt valstu politikas pasākumus. Ja netiks panākta vienošanās par turpmākajām tirdzniecības attiecībām starp Apvienoto Karalisti un ES, arī tas varētu samazināt izaugsmi, it īpaši Lielbritānijā.

"Raugoties plašāk, ir iespējams, ka protekcionisma politika un pārmērīga atteikšanās no globālajām ražošanas ķēdēm arī varētu negatīvi ietekmēt tirdzniecību un pasaules ekonomiku," norādīja EK.

Komisija norādīja, ka pastāv arī pozitīvas attīstības iespējas, piemēram, tad, ja jau agrīnā posmā būtu pieejama vakcīna pret koronavīrusu. Šajā prognozē nav ņemts vērā Komisijas priekšlikums par atveseļošanas plānu, kas balstīts uz jaunu instrumentu - Next Generation EU, tas ir tādēļ, ka vienošanās par šo priekšlikumu vēl nav panākta.

Tādēļ arī vienošanās par Komisijas priekšlikumu tiek uzskatīta par pozitīvas attīstības iespēju. Vispārīgāk runājot, nevar izslēgt iespēju, ka atlabšana sāksies agrāk, nekā prognozēts, it īpaši tad, ja epidemioloģiskā situācija ļaus atcelt atlikušos ierobežojumus ātrāk, nekā tika pieņemts, skaidroja EK.

Ņemot vērā to, ka vēl nav skaidras turpmākās attiecības starp ES un Apvienoto Karalisti, prognozes par 2021.gadu ir balstītas uz tīri tehnisku pieņēmumu par status quo saistībā ar abu pušu tirdzniecības attiecībām. Šis tīri tehniskais pieņēmums ir paredzēts tikai prognozēšanas nolūkā un neatspoguļo nedz gaidas, nedz prognozes attiecībā uz iznākumu sarunās starp ES un Lielbritāniju par to turpmākajām attiecībām.

EK prognozes balstās uz vairākiem tehniskiem pieņēmumiem par valūtas kursiem, procentu likmēm un izejvielu cenām, ņemot vērā stāvokli 26.jūnijā.

Attiecībā uz visu pārējo ienākošo informāciju, tostarp pieņēmumiem par valdības politiku, šajā prognozē ir ņemta vērā informācija, kas bija pieejama līdz 30.jūnijam ieskaitot. Izņemot gadījumus, kad informācija par politiku ir ticami publiskota un pietiekami konkretizēta, prognozē tiek pieņemts, ka politika netiks mainīta.

EK katru gadu pavasarī un rudenī publicē divas visaptverošas prognozes un divas starpposma prognozes ziemā un vasarā. Starpposma prognozes ietver gada un ceturkšņa iekšējo kopproduktu un inflāciju par attiecīgo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm, kā arī ES un eirozonu kopumā.

EK nākamā ekonomikas prognoze būs 2020.gada rudens ekonomikas prognoze, kuru paredzēts publicēt 2020.gada novembrī, norādīja Liepiņa.

Top komentāri

Valmierietis
V
Kaut kas neštimē,kur tad tie ntie simti miljardu eiro paliek. Arī Latvijā,4. miljardus iepludināja. Te visiem vajadzēja naudā peldēties,kā treknajos gados ,bet tā nav. Miljons darbaspējīgo Latviju pametuši,kur tā nauda paliek. Valdība kopā ar AŠ2&zagļiem apzog Latvijas kasi trakāk kā Parex sfērā ?
spriidiic
s
Kad pagājušā gada augustā Vācijā sākās ekonomiskā lejupslīde , ķīnas gripa vēl nebija manāma . Teātris sākās apm. šī gada februārī . Ģeniāls aizbildinājums krīzei , pulcēšanās aizliegumiem un mājas arestiem (protestēt gribētājiem) . Atceramies ,,pūļa nemieru savaldīšanas,, mācību sēriju .
bet
b
Tramps ir uzlicis tarifus Ķīnas un Eiropas precēm. Lūk, krīze ir klāt. Koronavīruss ir tikai vīģes lapa.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits