AFP rīcībā nonākušajā vēstulē, kas adresēta diviem Spānijas ministriem, Eiropas Savienības (ES) tieslietu komisārs Didjē Rendērs paudis nopietnas bažas par Spānijā notiekošajām diskusijām par iespējamo amnestijas likumprojektu.
Komisārs norādījis, ka, lai gan pašlaik nav oficiāla priekšlikuma, šis jautājums ir izraisījis plašas diskusijas sabiedrībā un daudzi pilsoņi vērsuši EK uzmanību uz to.
Līdzšinējā premjerministrs Pedro Sančesa ierosinātā likumprojekta mērķis ir apžēlot katalāņu separātistus, pret kuriem ierosināta tiesvedība saistībā ar neveiksmīgo 2017.gada Katalonijas neatkarības referendumu. Taču šis ierosinājums ir ārkārtīgi nepopulārs Spānijas labējās opozīcijas un tiesu sektorā.
Amnestijas jautājums aktualizējās pēc parlamenta vēlēšanām jūlijā, kurās nedz kreisie, nedz labējie nespēja izcīnīt absolūto vairākumu parlamentā. Pēc vēlēšanām Spānijas Sociālistu partijas (PSOE) līderim un līdzšinējam premjerministram Pedro Sančesam, lai saglabātu valdības vadītāja amatu, ir nepieciešams Katalonijas separātistu partiju "Kopā par Kataloniju" (JxCat) un Katalonijas Kreisie republikāņi (ERC) atbalsts parlamentā. Apmaiņā pret to abas partijas pieprasīja atcelt apsūdzības simtiem katalāņu separātistu.
Atbildot Rendēram, Spānijas ministrs Fēlikss Bolanjoss norādījis, ka pašreizējā Spānijas valdība risina tikai tekošās lietas, tāpēc šādu amnestijas likumprojektu varētu ierosināt tikai parlaments, nevis Ministru padome.
Sagaidāms, ka Sančesa pagaidu valdība turpinās pildīt savus pienākumus, līdz Spānija pārvarēs politisko strupceļu.
Bolanjoss piebildis, ka gadījumā, ja amnestijas likumprojekts tiks ierosināts, valdība nodrošinās Rendēram un EK viceprezidentei Verai Jurovai detalizētu informāciju par to, kā arī izskaidros valdības nostāju šajā jautājumā. Viņš uzsvēris, ka valdība ir apņēmusies atrisināt smago institucionālo, politisko un sociālo krīzi, ar ko saskaras Katalonija.
Eiropas Komisija arī paudusi nožēlu, ka Spānija vēl nav atjaunojusi Tieslietu ģenerālpadomi, kas atbild par lielākās daļas Spānijas tiesnešu iecelšanu. Padomes locekļu atjaunošana kopš 2018.gada ir apstājusies valdības un opozīcijas domstarpību dēļ. Rendērs mudinājis Spānijas valdību nekavējoties risināt šo jautājumu.
Bolanjoss šajā jautājumā vaino konservatīvo Tautas partiju (PP), kas, viņaprāt, esot vienīgā atbildīgā par strupceļu, un lūdzis komisāru pārliecināt PP "beidzot ievērot Spānijas konstitūciju".