Eiropas Savienības (ES), ASV un citu rietumvalstu amatpersonas jau mēnešiem diskutē par juridiskajām iespējām konfiscēt iesaldētos Krievijas valsts un privātpersonu aktīvus.
Problēmas rada apstāklis, ka vairumā ES dalībvalstu iesaldēto aktīvu konfiskācija iespējama vienīgi notiesājoša sprieduma gadījumā krimināllietā. Daudzu "melnajā sarakstā" iekļauto Krievijas pilsoņu aktīvus konfiscēt vai pat iesaldēt ir grūti, jo tie reģistrēti kā ģimenes locekļu vai piesegpersonu īpašumi.
"Mēs esam bloķējuši 300 miljardus eiro Krievijas Centrālās bankas rezervēs un esam iesaldējuši 19 miljardus eiro krievu oligarhu naudas," teikts EK prezidentes Urzulas fon der Leienas paziņojumā.
Viņa norādīja, ka īstermiņā ES un tās partneri varētu pārņemt šo līdzekļu uzraudzību un tos investēt. Peļņu varētu novirzīt Ukrainai tai nodarīto zaudējumu konfiscēšanai.
"Mēs izstrādāsim starptautisku līgumu ar mūsu partneriem, lai tas būtu iespējams, un kopā mēs varam atrast juridiskus risinājumus, lai to panāktu," piebilda EK fon der Leiena.