Nedeklarēts darbs ir jebkurš apmaksāts darbs, kas pēc būtības ir likumīgs, bet par kuru nav paziņots sabiedrības pārvaldes iestādēm - ieņēmumu dienestiem vai darba inspekcijām.
Platformas mērķis būs popularizēt un atbalstīt inovatīvas pieejas iedarbīgai un efektīvai pārrobežu sadarbībai un uzlabot datu apmaiņu starp dalībvalstu iestādēm. Tomēr šis projekts neskar dalībvalstu kompetenci lemt par pasākumiem, kas ir veicami valsts līmenī, aģentūru LETA informēja EP preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.
Platformas pamatmērķis ir uzlabot darba apstākļus un integrēt nedeklarētā darba strādniekus darba tirgū. Platforma pievērsīs uzmanību visiem nedeklarētā darba veidiem, tostarp fiktīvai pašnodarbinātībai. Kā norādījis EP, nedeklarētās ekonomikas īpatsvars sasniedz 18% no ES iekšzemes kopprodukta.
Platformu veidos pa vienam īpaši ieceltam pārstāvim no katras dalībvalsts, Eiropas Komisijas (EK) pārstāvji, ne vairāk kā četri ES līmeņa starpnozaru sociālo partneru pārstāvji, vienādā mērā pārstāvot gan darba ņēmējus, gan darba devējus. Pastāvīgo novērotāju statusā piedalīsies arī Eurofound, ES Darba drošības un veselības aģentūra, Starptautiskā Darba organizācija un pārstāvji no Eiropas Ekonomikas zonas valstīm.
Platformas dalībnieki tiksies vismaz divreiz gadā, un tai vajadzīgos līdzekļus, 2,1 miljonu eiro gadā, piešķirs no ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas.
Saskaņā ar Eurofound datiem nedeklarētās ekonomikas apjoms ES vidēji ir 18% no nacionālā kopprodukta. Šis rādītājs svārstās no 8% Austrijā līdz vairāk nekā 30% Bulgārijā. Latvijā tas ir 26,1%. Visvairāk tas ir izplatīts celtniecības jomā, bet vērojams arī mājsaimniecības pakalpojumos, privātajā apsardzē, lauksaimniecībā, kā arī viesnīcu, restorānu un ēdināšanas nozarēs.
EP deputāti apstiprināja savus grozījumus EK priekšlikumā ar 619 balsīm par, 69 pret un 7 atturoties. Tiem jau piekrituši arī ES dalībvalstu ministri.