"Ko domās pasaule, ja ES neaizstāvēs savu prezidētājvalsti?" vaicājis EP Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas deputāts Roberts Zīle, kura vārdi citēti EP Preses dienesta lietuviešu redakcijas paziņojumā.
"Vai nu Krievijas valsts institūcijas atļaujas patvaļu, vai arī Krievija augstākajā līmenī pārkāpj savas starptautiskās saistības," spriedusi šīs frakcijas deputāte Radvile Morkūnaite-Mikulēniene, mudinot Eiropu būt modrai. "Spiediens, ko Lietuva izjūt tādēļ, ka tā ir visas Austrumu partnerības lokomotīve, ir pārbaudījums visai ES solidaritātei."
Aicinot uz nelielu solidaritātes žestu, viņa piedāvājusi kolēģiem nogaršot lietuviešu sieru, kura eksportu tikko aizliegusi Krievija.
Eiropas tautas partijas frakcijas deputāts no Vācijas Daniels Kaspari mudinājis vērtēt Krievijas rīcību ne tikai kā ekonomisku jautājumu, apzinoties, ka patiesībā Maskava cenšas torpedēt ES Austrumu partnerības politiku.
Deputāts no Lietuvas Leonīds Donskis, kas pārstāv Liberāļu un demokrātu aliansi, Krievijas rīcību uzskata par "atriebības akciju" - proti, Maskava soda Lietuvu par novembrī Viļņā gaidāmo Austrumu partnerības samitu. Viņš atgādinājis Padomju Savienības 1990.gada ekonomisko blokādi pret Lietuvu, kas tikko bija pasludinājusi neatkarības atjaunošanu, un uzsvēris, ka tagad Lietuvai ir cits statuss - tā ir ES dalībvalsts, tādēļ "jāreaģē tā, it kā būtu uzbrukts pašai Eiropas Savienībai".
Deputāte no Lietuvas Vilija Blinkevičiūte, runājot Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses vārdā, aicinājusi ES "kopīgiem spēkiem aizšķērsot ceļu šādai diskriminatīvai politikai gan tagad, gan turpmāk".
"Tā ir visas ES problēma, izaicinājums visai ES un visai pasaules tirdzniecības sistēmai," norādījis Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Vītauts Leškevičs. "Nezinām, kas būs tālāk, ja nereaģēsim. Pret šādu situāciju nevar izturēties iecietīgi. (...) Solidarizēties ar Lietuvu šai brīdī ir pats mazākais, ko Eiropa var darīt un kas tai būtu jādara."
"Krievijas spiediens neatslābst, bet tikai pieaug, tātad arī mūsu atbildei jābūt adekvātai un stingrai," uzsvērusi Eiropas tautas partijas frakcijas deputāte Laima Andriķiene, iesakot uzaicināt Krievijas vēstnieku sniegt paskaidrojumus ES augstākajām amatpersonām un vienlaikus apsvērt "citus, asimetriskus soļus, tādus kā Magņitska saraksts".
Viņas frakcijas biedrs Vītauts Landsberģis notiekošajā saskata Krievijas neapmierinātību, ka "tās bijušās kolonijas aizvien vairāk tuvinās Eiropai, nevis Eirāzijai". Viņš aicinājis ES pārvarēt sašķeltību un dot vienotu atbildi uz šo situāciju.
"Lietuvas zaudējumi ir visas Eiropas zaudējumi," piebildis deputātu grupas Brīvības un demokrātijas Eiropa pārstāvis no Lietuvas Jozs Imbrass.
ES tirdzniecības komisārs Karels de Guhts norādījis, ka Krievijas lietotās metodes pārkāpj Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumus, un solījis izvirzīt šo jautājumu 18.oktobrī Ženēvā gaidāmajā PTO Preču tirdzniecības padomes sēdē. Jebkādiem tirdzniecības ierobežojumiem jābūt pamatotiem un proporcionāliem, viņš piebildis.
Komisārs apliecinājis atbalstu EP deputātu prasībai tuvākajā laikā pieprasīt paskaidrojumus Krievijas vēstniekam ES.
Jau vēstīts, ka Krievija no 11.septembra sāka detalizēti pārbaudīt kravas, kuru sūtītājvalsts ir Lietuva, sagādājot finansiālus zaudējumus Lietuvas kravu pārvadātājiem un loģistikas uzņēmumiem, bet nesniedzot nekādus oficiālus paskaidrojumus par savu rīcību. Savukārt no 7.oktobra Krievija noteikusi daļēju Lietuvas piena produktu ievešanas aizliegumu un saskaņā ar neoficiālām ziņām vienlaikus pastiprinājusi kontroli arī pār gaļas un zivju importu no šīs valsts.
Krievija noliedz, ka ierobežotajam Lietuvas piena produktu importam būtu politiski motīvi.