EP par savu nostāju sarunās par nākamo ES ilgtermiņa budžetu, tostarp nosakot arī vēlamo līdzekļu sadalījumu starp ES programmām, balsos trešdien, 14.novembrī.
Paredzams, ka deputāti aicinās 2021.- 2027.gada daudzgadu finanšu shēmā vairāk līdzekļu atvēlēt jauniešiem, ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī cīņai pret klimata pārmaiņām. Pietiekams finansējums būtu jāpiešķir pasākumiem migrācijas, aizsardzības un drošības jomās, vienlaikus nesamazinot līdzekļus lauksaimniecības un kohēzijas politikai. Jauniem ieņēmumu avotiem būtu daļēji jāaizstāj valstu iemaksas ES budžetā.
Pēc balsojuma EP būs gatavs uzsākt sarunas ar dalībvalstu pārstāvjiem. Tās varēs sākties, tiklīdz ES Padome būs vienojusies par savu nostāju. Jaunās daudzgadu finanšu shēmas pieņemšanai nepieciešama EP piekrišana. Deputāti sagaida, ka "laba vienošanās tiks panākta pirms 2019.gada EP vēlēšanām, lai izvairītos no nopietniem šķēršļiem jauno programmu uzsākšanai sakarā ar finanšu shēmas novēlotu pieņemšanu, kā jau ir pieredzēts iepriekš.
Vienlaikus vairāki eksperti jau norādījuši, ka panākt vienošanos šajā termiņā būs ļoti grūti. Uz Latvijas neapmierinātību ar nākamo ES daudzgadu budžeta projektu norādījis Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Kučinskis uzsvēris nepieciešamību noteikt lielākas tiesības ES valstīm piešķirtā finansējuma izlietošanā. Tāpat viņš norādījis, ka Latviju neapmierina pašreizējais ES daudzgadu budžeta projekts Kohēzijas finansējuma jomā.
Kā iepriekš norādījis Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis, nākamajā ES fondu plānošanas periodā Latvijai pieejamais finansējums varētu sarukt par aptuveni 500 miljoniem eiro. "Ja runājam par kohēzijas finansējumu un skatāmies tā saucamajās fiksētajās cenās, tad kritums tiešām ir aptuveni 500 miljoni eiro. Ja skatāmies uz piešķīrumu faktiskajās cenās, tad Latvijai piešķīrums saglabājas esošajā līmenī - 2014.-2020.gadā tie ir 4,8 miljardi un arī 2021.-2027.gadā tie ir 4,8 miljardi eiro. Ja runā par salīdzināmām cenām, tad tas ir samazinājums, ņemot vērā inflācijas ietekmi," skaidroja politiķis.
Dombrovskis gan atgādināja, ka šis ir EK priekšlikums, par ko vēl notiks sarunas, un valstīm vēl šajā jautājumā ir jāstrādā. "Redzam, ka arī Baltijas valstu premjeri norādījuši, ka samazinājumi Baltijas valstīm ir pārāk lieli," piebilda politiķis, sakot, ka no trim Baltijas valstīm tieši Latvijai ir vismazākais samazinājums, jo Lietuvai un Igaunijai tas ir krietni lielāks, proti, arī faktiskajās cenās.
Aptuveni 94% ES budžeta nonāk ES dalībvalstīs, kur tiek izmantoti pilsētu, uzņēmumu, lauksaimnieku un iedzīvotāju vajadzībām. ES administrācijas izmaksas veido apmēram 6% budžeta, norādīja birojā.
Savukārt 12.novembrī EP deputāti debatēs, bet 13.novembrī balsos par vērienīgiem mērķiem atjaunojamo resursu un energoefektivitātes jomās. Tiecoties ierobežot klimata pārmaiņas, deputāti balsos par saistošiem mērķiem, kas līdz 2030.gadam sasniedzami atjaunojamo resursu un energoefektivitātes jomās. Jaunie noteikumi arī dos ES iedzīvotājiem tiesības ražot atjaunojamo enerģiju pašu patēriņam un pārdot neizmantoto enerģiju. Tie arī noteiks Enerģētikas savienības pārvaldības struktūru.
Tāpat 12.novembrī eiroparlamentārieši debatēs, bet 13.novembrī balsos par rezolūciju, kurā aicināts izstrādāt ES mēroga noteikumus minoritāšu tiesību aizsardzībai, kā arī noteikt sankcijas valstīm, kurās tiek īstenota diskriminācija. Rezolūcija aicina EK uzsākt darbu pie direktīvas, kas noteiktu minoritātēm paredzētu standartu minimumu ES un paredzētu soļus diskriminācijas izskaušanai dalībvalstīs. Tā arī aicina ES pieņemt Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas minoritāšu definīciju.
Rezolūcijas projektā deputāti pauž bažas par to, cik daudz Eiropā ir romu bezvalstnieku, kas ir atstumti pašā sabiedrības perifērijā. Viņi aicina dalībvalstis spert soļus, kas izbeigtu bezvalstniecību.
13.novembrī deputāti debatēs arī par asociācijas nolīgumu ar Moldovu un Gruziju izpildi, bet 13.novembrī paredzēts balsojums par rezolūcijām. Ziņojuma projektā par Moldovu norādīts, ka par prioritāti jākļūst politisko reformu īstenošanai. Deputāti norāda uz progresu tirdzniecības, enerģētikas un publisko finanšu pārvaldības jomās, taču vienlaikus viņi pauž bažas par korupcijas līmeni, neatkarīgas tiesu varas trūkumu un demokrātijas standartu pazemināšanu.
Vienlaikus deputāti atzinīgi vērtē Gruzijas īstenotās reformas, taču pauž satraukumu par korupciju augstākajā līmenī, cilvēktiesībām un dabas aizsardzību šajā valstī.
Savukārt 14.novembrī eiroparlamentārieši debatēs un balsos par kravas automašīnu un autobusu radīto CO2 izmešu samazinājumu. EP Vides komitejas izstrādātais noteikumu projekts paredz jauniem kravas auto 2030.gadā piemērot 35% samazinājumu, jau līdz 2025.gada sasniedzot 20% robežu. EK priekšlikums bija noteikt 30% samazinājumu.
Ražotājiem arī būs jāpalielina zemu vai bezemisiju auto tirgus daļa līdz 20% 2030.gadā un 5% jau 2025.gadā. Vides komitejas deputāti rosinājuši noteikumus piemērot arī pilsētas autobusiem. 2025.gadā 50% jauno autobusu būtu jābūt elektriskiem, bet 2030.gadā to īpatsvaram būtu jāsasniedz jau 75%.
14.novembrī deputāti arī debatēs, bet 15.novembrī balsos par jauniem telekomunikāciju noteikumiem, kas noteiks ES iekšzemes cenu griestus, veicinās 5G tīklu attīstību un izveidos nelaimes gadījumos izmantojamu brīdināšanas sistēmu. Jaunie noteikumi paredz noteikt ES iekšzemes zvanu - kā mobilo, tā fiksēto sakaru - cenu griestus, proti, 19 centus par zvana minūti un sešus centus par teksta īsziņu, sākot ar 2019.gada 15.maiju. Tie arī dalībvalstīm liks veicināt 5G tīklu izbūvi.
Saskaņā ar noteikumiem visās valstīs būs jāievieš "apgrieztā 112 sistēma", kas būtiskās ārkārtas situācijās liktu ar īsziņu vai mobilās lietotnes starpniecību informēt iedzīvotājus attiecīgajā apvidū.
Tāpat eiroparlamentārieši 14.novembrī debatēs, bet 15.novembrī balsos par priekšlikumu modernizēt noteikumus, kas nosaka dzelzceļa pasažieru tiesības. Izmaiņas 2009.gada noteikumos paredz uzlabot piekļuvi informācijai par pasažieru tiesībām, nodrošināt palīdzību cilvēkiem ar kustību traucējumiem, riteņbraucējiem dot plašākas iespējas izmantot dzelzceļa pakalpojumus, noteikt skaidrāku strīdu izšķiršanas procedūru, kā arī palielināt kompensācijas reisu aizkavēšanās gadījumos.
14.novembrī EP priekšsēdētājs Antonio Tajāni nosauks 2018.gada LUX kino balvas ieguvēju. Šī gada finālistes ir režisores Milas Turajličas filma "Otra puse tam visam" (Serbijas, Francijas un Kataras kopražojums), Benedikta Erlingsona darbs "Sieviete karā" (Islande, Francija, Ukraina) un Volfganga Fišera filma "Stiksa" (Vācija/Austrija).
EP apmaksās visu trīs filmu subtitrēšanu 24 ES oficiālajās valodās un digitālās kino paketes izstrādi katrai valstij. Balvu ieguvusī filma tiks papildus reklamēta, un to pielāgos cilvēkiem ar redzes un dzirdes traucējumiem. Balvas ieguvēju nosaka EP deputāti. LUX kino balva izveidota Eiropas kino popularizēšanai, veicinot Eiropā radīta kino izplatību un rosinot Eiropas mēroga debates par būtiskiem politiskiem un sociāliem jautājumiem. Balva pirmo reizi tika piešķirta 2007.gadā.