Viņa skaidroja, ka, vēl nav skaidrs, vai salīdzinoši nelielais šī gada budžeta pārpalikums tiks novirzīts atpakaļ ES dalībvalstu budžetos. EP ieskatā, šis pārpalikums jāinvestē pētniecībā, ar mērķi veicināt ES globālo konkurētspēju.
"Tā ir problēma ne tikai Latvijai, bet gan arī ES kopumā. Salīdzinājumā ar tādām valstīm kā ASV, Ķīna un Japāna mēs atpaliekam. Tādēļ mēs [EP] iestājamies par to, lai līdzekļi tiktu ieguldīti pētniecībā," sacīja Vaidere.
Eiroparlamentāriete norādīja, ka līdzīgu diskusiju par citiem jautājumiem starp EP un ES padomi neesot. Plānots, ka nākamnedēļ Eiropas Komisija prezentēs jaunu budžeta priekšlikumu, un sarunas starp likumdevējiem atsāksies, ar mērķi panākt kopsaucēju līdz decembra beigām.
Savukārt Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta direktors Edgars Šadirs skaidroja, ka, ja ES nākamā gada budžets līdz decembra beigām netiek parakstīts, var tikt kavētas Latvijas budžeta naudas plūsmas. Tādā gadījumā ar ES līdzfinansētos projektus līdz tā budžeta apstiprināšanai nāktos pilnībā segt no valsts līdzekļiem, pēcāk pieprasot attiecīgās līdzfinansējumu daļas atpakaļ no ES.
Gala lēmumu par ES kārtējā gada budžetu tradicionāli gada nogalē pieņem abi ES likumdevēji - Eiropas Parlaments kopā ar ES Padomi. Jau ziņots, ka šogad noteiktajā termiņā likumdevējiem neizdevās vienoties par ES 2019.gada budžetu. Piemēram, 24.oktobra balsojumā EP iebilda pret priekšlikumu samazināt finansējumu programmām Erasmus+, Apvārsnis 2020, Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai, Eiropas Infrastruktūras savienošanas mehānismam un migrācijai.