Neatrisināts jautājums
Militārais konflikts, kas sākās Kalnu Karabahā septembra izskaņā, tika pārtraukts 10. novembrī, kā norāda starptautiskās politikas eksperti – ar līgumu, kas ir krietni izdevīgāks Azerbaidžānai. Šonedēļ, mēnesi pēc konflikta beigšanās, Azerbaidžāna ar militāro parādi atzīmēs uzvaru un teritoriju, kuras gan vēsturiski ir apdzīvojuši armēņi, atgūšanu. Konfliktā būtisku atbalstu Azerbaidžānai izrādīja NATO valsts Turcija, kura palīdzēja ne tikai politiski, bet arī militāri. Tāpēc nav pārsteigums, ka Turcijas prezidents Erdogans trešdien devās uz Baku, lai tiktos ar valsts galvu un piedalītos svinību parādē. Turcijas ziņu aģentūra, uzsverot savas valsts ieguldījumu Azerbaidžānai izdevīgā konflikta iznākumā, raksta, ka Erdogana vizīte "padarīs pasākumu par festivālu". Parādē piedalīsies arī turku bruņoto spēku pārstāvji. Portāls Daily Sabah ziņo, ka Baku ielas rotā abu valstu karogi. "Erdogans apciemos savu dzimteni. Viņš ir vairāk nekā gaidīts," rakstījis kāds Azerbaidžānas laikraksts, atsaucoties uz faktu, ka abas valstis saista nacionālas un vēsturiskas saites.
Vizītes laikā Turcijas prezidentam paredzētas oficiālas sarunas ar Azerbaidžānas kolēģi Ilhamu Alijevu. Tajās viņi apspriedīs valstu divpusējās attiecības, kā arī reģionālos jautājumus. Turcija aizvadītajos gados ir centusies palielināt savu ietekmi reģionā, un, kā min eksperti, šis konflikts ir devis papildu iespēju nobīdīt malā rietumvalstis. Piemēram, sešu nedēļu karš iezīmēja Minskas grupas, ko vadīja Krievija, Francija un ASV, ietekmes zudumu. Proti, kā norāda Eiropas Kārnegija centra Kaukāza reģiona pētnieks Tomass de Vāls, Francija zaudējusi ietekmi, jo aizvainojusi musulmaņus gan savā valstī, gan citviet, savukārt ASV pēdējos četros gadus nav spēlējušas būtisku lomu. Tādējādi reģions ir kļuvis par Krievijas un Turcijas ģeopolitisko ambīciju arēnu.
Pieprasa demisiju
Lai gan Krievijas vadībā noslēgtais pamiers pārtraucis asinsizliešanu un abas puses, krievu karavīru uzraudzītas, ir atkāpušās no frontes līnijām, eksperti uzskata, ka politiskā situācija ir tikai sarežģījusies. Kārnegija centra eksperts skaidro, ka reģiona un tajā dzīvojošo etnisko armēņu nākotne ir vēl neskaidrāka, jo Azerbaidžāna "pilnīgi noteikti" nevēlēsies teritorijai un ap to esošajām zonām piešķirt īpašu reģionālo statusu.
"Tā ir liela traģēdija it sevišķi Armēnijai, kura karā zaudējusi ļoti daudz," saka pētnieks. Tāpat ievērojamu apgrūtinājumu jebkādas autonomijas jautājumos var radīt Krievija. Radio Brīvā Eiropa norāda, ka, lai gan Kremlis ir atzinis, ka teritorijas saskaņā ar miera vienošanos tagad pieder Azerbaidžānai, tur ir izvietots liels skaits Krievijas bruņoto spēku, kas faktiski teritoriju pakļauj Krievijai.
"Maskavas panāktais līgums nav skaidrs vairākos punktos, piemēram, nav noteikts Krievijas miera uzturētāju mandāts un kā tiks organizēta vietējo armēņu un azerbaidžāņu dzīve. Ja neskaidrība turpināsies, tā radīs vietu spriedzei," komentē Starptautiskās krīzes grupas pētniece Oļesja Vartanjana.
The Moscow Times raksta, ka krievu spēki vienlaikus dod zināmu drošības garantiju pret tālākiem Azerbaidžānas vai Turcijas centieniem pārņemt savā kontrolē arī pašu Kalnu Karabahas teritoriju. Medijs arī vēsta, ka gan Azerbaidžānas, gan armēņu kontrolētajās zonās sāk atgriezties cilvēki, kas kauju laikā bija spiesti tās pamest. Dati liecina, ka apmēram 90 tūkstošu cilvēku konflikta laikā bijuši spiesti pamest savas mājas.
Tomēr pamiera noslēgšana Armēnijā, kura vienošanās rezultātā zaudējusi plašas teritorijas, nav uztverta pozitīvi, un jau vairākas nedēļas valstī notiek protesti pret valdību. Otrdien Armēnijas galvaspilsētā Erevānā protestētāji bloķēja ielas un pieprasīja premjerministra Nikola Pašinjana demisiju. Lai gan premjeru atkāpties mudinājuši arī ietekmīgās Armēnijas Apustuliskās baznīcas pārstāvji un 17 opozīcijas partijas, viņš ir paziņojis, ka neplāno pamest amatu. Pašinjans uzskata, ka piedāvātā vienošanās bijusi vienīgā iespēja, kā nodrošināt autonomās Kalnu Karabahas izdzīvošanu.