"Zviedrija, pat nesatraucies! Kamēr tu pieļauj, ka mana svētā grāmata, Korāns, tiek dedzināta un plēsta, un tu tā rīkojies kopā ar saviem drošības spēkiem, mēs neteiksim "jā" tavai uzņemšanai NATO," uzrunā valdošās partijas likumdevējiem sacīja prezidents.
Zviedrijas valdības amatpersonas norobežojušās no protesta akcijas, ko janvārī pie Turcijas vēstniecības Stokholmā janvārī sarīkoja labējie ekstrēmisti un kuras laikā tika sadedzināts Korāna eksemplārs, tomēr norādījušas, ka šādu akciju rīkošanu aizsargā vārda brīvība.
Otrdien Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons aktīvistus, kas rīko šādas demonstrācijas, nodēvēja par to ārvalstu "noderīgiem idiotiem", kas cenšas kaitēt Zviedrijas ceļam uz NATO.
"Mēs esam redzējuši, kā ārvalstu aktori, pat valstiski aktori, izmantojuši šīs manifestācijas, lai uzkurinātu situāciju tā, ka tas tiešā veidā kaitē Zviedrijas drošībai," žurnālistiem Stokholmā morādīja premjers, konkrētas valstis neminot.
Trešdien Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušoglu arī izteicies, ka Ankarai ir mazāk problēmu ar Somiju nekā ar Zviedriju.
Ja NATO izlems risināt abu ziemeļvalstu uzņemšanas procesus atsevišķi, "[Turcija] tad, protams, pārskatīs Somijas dalības [ratificēšanu] atsevišķi un labvēlīgāk," ar Igaunijas kolēģi kopīgā preses konferencē Tallinā atzina Čavušoglu.