Luksemburgas ārlietu ministrs Ksavjē Betels bija skarbs savā vērtējumā, atzīstot, ka ES neviens vairs neklausās. ES uz starptautiskās skatuves demonstrē nostāju "konfeti", piebilda Betels.
ES ministri nespēj vienoties par kopīgu bloka reakciju, kas varētu apturēt karadarbības eskalāciju, lai tā nepāraugtu pilna mēroga reģionālā karā.
Ārlietu ministru sanāksme Luksembrurgā notiek nedēļu pēc pirmās gadskārtas, kas aizritējusi kopš palestīniešu teroristiskā grupējuma "Hamās" sarīkotā slaktiņa Izraēlā, kura laikā teroristi noslepkavoja gandrīz 1200 cilvēkus, pamatā civilistus, un sagrāba 250 ķīlniekus.
Reaģējot uz 7.oktobra slaktiņu Izraēla paudusi apņēmību iznīcināt "Hamās" un uzsākusi plašu militāro operāciju Gazas joslā. Teroristu kontrolētās Gazas joslas varasiestādes apgalvo, ka karadarbības rezultātā Gazas joslā esot nogalināti vairāk nekā 42 000 cilvēku, taču šie skaitļi, domājams, ir stipri pārspīlēti, ņemot vērā to dezinformāciju, ko līdz šim pastāvīgi izplata "Hamās". Turklāt liela daļa no nogalinātajiem ir islāmistu grupējumu kaujinieki.
Jānorāda arī uz apstākli, ka ne visi bojāgājušie palestīnieši ir Izraēlas uguns upuri. Daudzus nogalina mērķi nesasniegušās raķetes, kuras teroristi raida uz Izraēlu. Saņemtas arī ziņas par gadījumiem, kad kaujinieki atklājuši uguni uz civilpersonām, kas nevēlas pakļauties teroristu prasībām un pildīt dzīvā vairoga lomu.
Tikmēr Libānas šiītu bruņotais grupējums "Hizbollah", kas līdz ar Irānu atbalsta palestīniešu teroristus, kopš 7.oktobra slaktiņa pakļāvis Izraēlas ziemeļus pastāvīgām raķešu apšaudēm, piespiežot no apdraudētajām teritorijām evakuēt aptuveni 60 000 izraēliešu.
Izraēlas armija 23.septembrī uzsāka intensīvus uzlidojumus ar "Hizbollah" saistītiem mērķiem Libānā, bet 1.oktobrī sāka arī sauszemes operāciju, lai atspiestu grupējuma kaujiniekus no robežas apvidiem un ļautu evakuētajiem iedzīvotājiem atgriezties savās mājās.
Austrijas ārlietu ministrs Aleksandrs Šallenbergs uzsvēra, ka Izraēla kopš 7.oktobra atrodas "neticami grūtā situācijā" un ka "Hizbollah" no Libānas tai nepārtraukti uzbrūk.
Tajā pašā laikā ES augstākais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels paudis neapmierinātību ar dalībvalstu dažādām pozīcijām Tuvo Austrumu jautājumā.
"Tas prasa pārāk daudz laika, lai pateiktu dažas lietas, kas ir visai acīmredzamas," izteicās Borels. "Ir visai acīmredzami, ka mums jāiestājas pret Izraēlas uzbrukumiem [ANO miera uzturētāju misijai] UNIFIL, īpaši tāpēc, ka tur ir mūsu karavīri."
Īsi pirms sanāksmes sākuma pirmdien tika izplatīts ES kopīgais paziņojums, kurā kā "pilnīgi nepieņemami" tika nosodīti Izraēlas armijas uzbrukumi Libānas dienvidos, kuros ievainoti ANO miera uzturētāji.
Pēdējo dienu laikā Libānas dienvidos uzbrukumos UNIFIL pozīcijām ievainoti pieci miera uzturētāji. Vairumā uzbrukumu tiek vainota Izraēla.
Sākotnēji tika plānots, ka šis paziņojums tiks publicēts jau pagājušās nedēļas nogalē.
Taču to bloķēja Čehija, kas, kā pirmdien apgalvoja ES diplomāti, savu nostāju esot saskaņojusi ar Izraēlu.
Tajā pašā laikā Īrijas ārlietu ministrs Maikls Mārtins paziņoja, ka, Izraēlai šujot uz ANO miera uzturētājiem, ES dalībvalstīm jānostājas "tajā pusē, kas ir pareiza, piedienīga un morāla".
Kā izteicās Mārtins, viņš esot pārsteigts, ka dažas ES dalībvalstis neatbalsta tik stingri ANO miera uzturētājus, kā to varētu.
No desmit galvenajām valstīm, kas nosūtījušas savus karavīrus dalībai UNFIL, četras ir ES dalībvalstis - Itālija, Spānija, Francija un Īrija.
Starp ES dalībvalstīm pastāv arī lielas domstarpības par ieroču piegādi Izraēlai. Kamēr Francija un Spānija aicinājušas uz ieroču embargo, citas dalībvalstis palielinājušas bruņojuma piegādes.
Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Baro izteicās, ka esot bezjēdzīgi vienlaikus piegādāt Izraēlai ieroču un aicināt uz pamieru Gazas joslā un Libānā. "Tas ir konsekvences jautājums," norādīja Baro.