Eiropas Savienības (ES) sestā sankciju pakete aizliegs uzņēmumiem Eiropas Savienībā pirkt naftu no Krievijas. Tai arī ir mērķis pakāpeniski izbeigt importu no ES uz Krieviju.
Šī ir jaunākā ES sankciju kārta pret Krieviju, lai to sodītu par iebrukumu Ukrainā. Lēmums par to pieņemts pēc nedēļām ilgām ES iekšējām sarunām, jo dalībvalstīm jārēķinās ar ekonomiskām sekām.
Vācija sākumā vadīja ES valstu pretestību Krievijas naftas embargo noteikšanai, neraugoties uz kritiku no Ukrainas puses, bet pēc alternatīvu naftas piegādes avotu nodrošināšanas sāka atbalstīt šo embargo.
Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Habeks pagājušonedēļ paziņoja, ka Berlīne astoņās nedēļās ir samazinājusi Krievijas naftas īpatsvaru savā naftas importā - no 35% pirms kara Ukrainā līdz 12% tagad.
Kopš 24.februārī sākās Krievijas pilna apjoma iebrukums Ukrainā, ES ir importējusi Krievijas fosilās degvielas 44 miljardu eiro vērtībā, liecina vides pētījumu grupas "Centre for Research on Energy and Clean Air" (CREA) dati.
Saskaņā ar domnīcas "Bruegel" aplēsēm, ES pašlaik katru dienu tiek patērēta Krievijas nafta apmēram 450 miljonu ASV dolāru vērtībā, dodot finansiālu ieguldījumu Krievijas karadarbībā Ukrainā.
EK ziņu avoti informēja, ka ES aizliegumā pirkt Krievijas naftu plaši izņēmumi tiek plānoti tikai Ungārijai un Slovākijai, kas ir ļoti atkarīgas no Krievijas naftas piegādēm. Tā kā abām valstīm nav pieejas jūrai, tās nevar atrast alternatīvus piegādes avotus tik ātri kā citas valstis.
Jaunā ES sankciju pakete paredz arī sankcijas vēl citiem Krievijas propagandistiem un bankām, otrdien paziņojis ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels.
Lai plānotās jaunās sankcijas stātos spēkā, ir vajadzīgs visu 27 ES dalībvalstu apstiprinājums.
Dalībvalstu pastāvīgie pārstāvji Briselē trešdien sāks konsultācijas. Ja vairs nebūs nopietnu iebildumu no dalībvalstu puses, embargo var tikt pieņemts tuvāko dienu laikā.