Viņi aicina Gruzijas varasiestādes "padarīt skaidrākus savus nodomus, mainot pašreizējo rīcību, kas apdraud Gruzijas virzību uz ES un de facto noved pie pievienošanās procesa apturēšanas".
"Pieņemtais likums par ārvalstu ietekmes caurskatāmību nozīmē atkāpšanos" no pasākumiem, ko Gruzija veica, lai kļūtu par ES kandidāti, teikts samita paziņojumā.
Likums paredz, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būs jāreģistrējas kā organizācijām, kas "darbojas ārvalsts interesēs". Šī frāze ir vienīgā atšķirība salīdzinājumā ar pagājušajā gadā atsaukto projektu, kurā bija teikts, ka šīm organizācijām jāreģistrējas kā "ārvalstu ietekmes aģentiem".
Gruzijas opozīcija to dēvē par "Krievijas likumu", jo Maskava izmanto līdzīgus tiesību aktus, lai apspiestu neatkarīgos medijus, bezpeļņas organizācijas un opozīcijas aktīvistus, kas kritizē Kremli.
Brisele iepriekš brīdināja, ka šis likums kaitēs Gruzijas centieniem pievienoties ES, un aicināja atteikties no tā. Taču Gruzijas parlaments, pārvarot valsts prezidentes Salomes Zurabišvili veto, likumu tomēr pieņēma.
Ziņu vietne "Euractiv" vēstīja, ka, reaģējot uz šo likumu, ES apsver virkni pasākumu, tostarp sankcijas augstākajām Gruzijas valdības amatpersonām, finansiālās palīdzības samazināšanu un bezvīzu režīma ierobežošanu.