Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, tas ietver ciešā sadarbībā ar Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādi (HERA) veidotos RescEU stratēģiskos krājumus 540,5 miljonu eiro vērtībā.
Šajos krājumos ietilps aprīkojums un zāles, vakcīnas un citi terapijas līdzekļi, lai ārstētu pacientus, kuri nonākuši saskarē ar ķīmisku, bioloģisku, radioloģisku vai kodolapdraudējumu (CBRN) radošām vielām, kā arī RescEU dekontaminācijas rezerve, kas nodrošinās dekontaminācijas aprīkojumu un ekspertu reaģēšanas vienības.
Tūlītējs pirmais ES solis ir bijusi RescEU medicīniskās rezerves mobilizēšana, lai iegādātos kālija jodīda tabletes, kas izmantojamas, lai aizsargātu cilvēkus no radiācijas kaitīgās ietekmes. Ukrainai ES civilās aizsardzības mehānismā ar Francijas un Spānijas palīdzību jau ir piegādāti gandrīz 3 miljoni kālija jodīda tablešu.
Cilvēki var tikt pakļauti CBRN vielu iedarbībai gan netīši izraisītu katastrofu gadījumā, piemēram, noplūde ķīmiskajā rūpnīcā, negadījums kodolelektrostacijā, infekcijas slimības izplatīšanās, gan ar nolūku izraisītu incidentu, piemēram, teroristu uzbrukuma, rezultātā. Gatavība novērst šādu apdraudējumu riskus ir būtiska ES CBRN ārkārtas situācijām paredzētu krājumu veidošanas stratēģijas daļa.
EK RescEU veido stratēģiskus RescEU krājumus ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolapdraudējumu ārkārtas situācijām. Kopā ar dalībvalstīm izveidotie krājumi ietvers reaģēšanas aprīkojumu, piemēram, individuālos aizsardzības līdzekļus un konstatēšanas, identifikācijas un uzraudzības aprīkojumu, kā arī zāles, vakcīnas un citus terapijas līdzekļus.
Krājumi sniegs būtisku ieguldījumu CBRN ārkārtas situāciju izturētspējas veidošanā ES, jo tajos ietilps aprīkojums un zāles, ar kuru ražošanu krīzes laikā var rasties grūtības vai kas pēkšņi var būt vajadzīgas lielākā apjomā, nekā pieejams valstu rezervēs.
Krājumi CBRN ārkārtas situācijām ir pirmais solis ceļā uz labāku spēju veidošanu, lai varētu reaģēt uz negadījumiem kodolelektrostacijās, ārkārtas situācijām ķīmiskajos objektos, teroristu uzbrukumiem vai infekcijas slimības izplatīšanos, kā arī daudzām citām ārkārtas situācijām.
Tāpat plānots veidot rRescEU dekontaminācijas rezervi. Tā ietvers gan personālu, gan aprīkojumu CBRN vielu iedarbībā nonākušu cilvēku, infrastruktūras, ēku, transportlīdzekļu vai kritiski svarīga aprīkojuma dekontaminēšanai. Šī RescEU dekontaminācijas rezerve var tikt izmantota pēc skartās dalībvalsts pieprasījuma. Rezervi izveidos un uzturēs Horvātija, Vācija un Spānija, un to 100% apmērā finansēs ES.
EK skaidroja, ka ekstremāli laikapstākļi un jauni apdraudējumi, piemēram, Covid-19, kā arī CBRN incidenti var pārslogot ES dalībvalstu spēju savstarpēji palīdzēt, it īpaši tad, ja ar viena veida katastrofu vienlaikus saskaras vairākas Eiropas valstis.
Pēc ES civilās aizsardzības mehānisma aktivizēšanas RescEU nodrošina papildu aizsardzību un ātrāku un visaptverošāku reaģēšanu uz katastrofām. Šo rezervi pilnībā finansē ES, un tās izmantošanu kontrolē EK ciešā sadarbībā ar valsti, kurā rezerve tiek uzturēta. Ārkārtas situācijā "RescEU" rezerve sniedz palīdzību visām ES dalībvalstīm un mehānismā iesaistītajām valstīm, un to var piešķirt izmantošanai arī ES kaimiņvalstīs.
Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestāde (HERA) tika izveidota, lai stiprinātu Eiropas spēju novērst un atklāt pārrobežu ārkārtas situācijas veselības jomā - neatkarīgi no tā, vai runa ir par dabas vai cilvēka radītiem apdraudējumiem, - un ātri reaģēt uz tām. HERA veic šo uzdevumu, finansējot svarīgāko medicīnisko pretlīdzekļu un aprīkojuma izstrādi, ražošanu un iepirkšanu.