Snoudens, kurš pašreiz dzīvo Krievijā, baidoties no izdošanas ASV, pieteicās patvērumam Francijā jau 2013.gadā, bet viņa lūgums tika noraidīts. Tobrīd Francijā prezidenta amatu ieņēma Fransuā Olands.
Šonedēļ Snoudens atkārtoja lūgumu, paziņojot, ka "trauksmes cēlāju aizsargāšana nav naidīga rīcība".
Ledriāns ceturtdien intervijā telekanālam CNews sacīja, ka 2013.gadā valdība uzskatījusi, ka nav īstais laiks izpildīt Snoudena lūgumu.
"Es neredzu, ka kaut kas būtu mainījies," paziņoja ministrs.
Snoudens lūdzis patvērumu arī vairākās citās valstīs.
Snoudens 2013.gada jūnijā nodeva laikrakstiem Washington Post un Guardian virkni slepenu materiālu par ASV specdienestu izspiegošanas programmām.
Par šiem nodarījumiem Snoudenam ASV izvirzītas kriminālapsūdzības.
Viņš no ASV vispirms devās uz Honkongu, bet tad uz Maskavu, kur, kā pats apgalvo, 40 dienas uzturējās lidostas tranzīta zonā.
2014.gada 1.augustā Snoudens saņēma uzturēšanās atļauju Krievijā uz trim gadiem, kas ļauj viņam ceļot ne tikai pa Krieviju, bet arī citām valstīm. 2017.gada janvārī šis status tika pagarināts līdz 2020.gadam.
Vecsčekists
Kuzja un Muris
Iciks no Birobidžanas