The Times, atsaucoties uz aptauju rezultātiem, vēsta, ka vairākumam Francijas iedzīvotāju, gluži tāpat kā abu vēstuļu autoriem, arī šķiet, ka Francijas sabiedrība ir bīstami sašķelta, bet imigrantu un viņu pēcteču apdzīvotajās priekšpilsētās veidojas "paralēlā Francija". Tomēr vairākums ir pārliecināts, ka šādas problēmas jārisina politiķiem, bet bruņotajos spēkos dienējošajiem jābūt neitrāliem, kā to nosaka likums.
Brīdina par pilsoņu karu
Atklātās vēstules, kurās sabiedrība brīdināta par to, ka pašreizējā valdības politika var novest pie pilsoņu kara, kurā bruņotajiem spēkiem nāksies aizstāvēt Francijas tradicionālās vērtības, publicētas galēji labēji noskaņotajā nedēļas žurnālā Valeurs Actuelles ar vairāku nedēļu intervālu. Interesanti, ka pirmā publikācija, ko bija parakstījušas atvaļinātas militārpersonas un rezervisti (to skaitā ap 20 ģenerāļu), parādījās 21. aprīlī. Britu izdevums The Week atgādina, ka pirms 60 gadiem šajā dienā vairāki bruņoto spēku ģenerāļi, kuri iebilda pret Alžīrijas neatkarību, sarīkoja bruņota apvērsuma mēģinājumu, cenšoties gāzt toreizējo prezidentu Šarlu de Gollu.
Pagājušās nedēļas nogalē izdevumā tika publicēta otra vēstule, kuras autori esot aktīvajā karadienestā esošie virsnieki un karavīri, kuri sevi dēvē par jaunās militārās paaudzes pārstāvjiem. Viņi apgalvo, ka jau izgājuši ugunskristības cīņā pret islāmistu radikāļiem ne tikai aiz Francijas robežām (Afganistānā, Mali, Centrālāfrikas Republikā), bet arī dzimtenē, kur piedalījušies operācijā Sentinelle. AFP atgādina, ka pēc 2015. gada terora aktiem, kurus sarīkoja radikālie islāmisti, šīs operācijas ietvaros drošības garantēšanā valstī iesaistīti arī bruņotie spēki. Vēstules autori atgādinājuši par kritušajiem biedriem, kuri zaudējuši dzīvību, bet valdība viņus faktiski nodevusi, "piekāpjoties islāmistiem". "Dažām reliģiskajām kopienām Francija ir tikai sarkasma, nicinājuma vai pat naida objekts,» rakstīts vēstulē, no kuras skaidri noprotams, ka runa ir tieši par musulmaņu kopienu. Līdz nedēļas vidum vēstulei atbalstu Valeurs Actuelles interneta lapā bija pauduši vairāk nekā 250 000 cilvēku. The New York Times gan norāda, ka ir ļoti grūti pārbaudīt, vai daudzi no viņiem nav parakstījušies vairākkārt.
Jābūt neitrāliem
Pensionētais Kembridžas Universitātes Francijas vēstures profesors Džons Keigers The Spectator raksta – ja šādas vēstules būtu publicētas Apvienotajā Karalistē, tā būtu galvenā mediju tēma vairāku nedēļu garumā, bet to parakstītāji ātri vien tiktu noskaidroti un saņemtu bargu sodu. Francijā ažiotāža ir krietni mazāka, un, piemēram, prezidents Emanuels Makrons, pret kuru ir lielākās pretenzijas vēstuļu autoriem un parakstītājiem, nav uzskatījis par nepieciešamu šo tēmu komentēt.
Viņa vietā izteikušies valdības pārstāvji, kurus publikācijas ir saniknojušas un kuri aiz tām saredz galēji labējo spēku kampaņu, raksta AFP. Francijas bruņoto spēku ministre Floransa Parlī norādījusi, ka militārpersonām neklājas iesaistīties politiskajās spēlēs, jo likums nosaka, ka tām jāievēro neitralitāte attiecībā uz reliģiskiem un politiskiem jautājumiem. Savukārt armijas štāba priekšnieks ģenerālis Fransuā Lekontrs, kurš iepriekš bija draudējis atņemt zīmotnes pirmo vēstuli parakstījušajiem rezervistiem, šonedēļ norādījis: "Vēstules parakstītājiem vispareizāk būtu labprātīgi pamest bruņoto spēku rindas, lai varētu brīvi paust savus uzskatus un pārliecību." Viņš piebildis, ka militārpersonas ir zvērējušas uzticību demokrātiski ievēlētajam Francijas prezidentam.
No otras puses, arī valdība nav ieinteresēta vēl vairāk uzkurināt šo tēmu. Šonedēļ publicētie L’Opinion aptaujas dati liecina, ka gandrīz puse Francijas policistu un militārpersonu nākamā gada prezidenta vēlēšanās plāno atbalstīt labējo spēku kandidāti Marinu Lepenu, kura jau paudusi atbalstu vēstuļu autoriem. Viņu sodīšana pašlaik var tikai vairot Lepenas popularitāti.