"Mēs nevēlamies risināt jaunas sarunas" par Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prasītajiem tēriņu samazināšanas pasākumiem, taču "mēs gribētu kopā ar aizdevējiem pārskatīt makroekonomiskos datus un izvērtēt budžeta mērķus", ņemot vērā dziļāku nekā gaidīts recesiju tautsaimniecībā, ministrs paziņoja Grieķijas parlamentā.
Viņš norādīja, ka valdība tagad sagaida, ka Grieķijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies vairāk nekā par 4,5% pretstatā iepriekš lēstajam 3,5% samazinājumam.
Jūnijā Grieķijas valdība prognozēja, ka valsts budžeta deficīts šogad sasniegs 16,68 miljardus eiro (11,7 miljardus latu) jeb 7,4% no IKP, taču jaunākie dati rāda, ka pirmajā pusgadā deficīta apmērs jau bija sasniedzis 14,69 miljardus eiro (10,3 miljardus latu).
Grieķijas valsts parāds ir sasniedzis aptuveni 350 miljardus eiro (246 miljardus latu) jeb 155% no IKP, un daudzi analītiķi uzskata, ka tik milzīgu parādu atmaksāt pilnībā nebūs iespējams nekad.
ES, SVF un Eiropas Centrālā banka pašlaik veic kārtējo Grieķijas finanšu auditu, lai noteiktu, vai tā nākammēnes varēs saņemt sesto daļu no 110 miljardu eiro (77 miljardu latu) vērtās glābšanas paketes, kas tika apstiprināta pērnā gada maijā.
Jūlijā tika panākta vienošanās par otro Grieķijas glābšanas paketi 159 miljardu eiro (112 miljardu latu) apmērā, taču valda bažas, ka vienošanās apstiprināšana var izgāzties vai aizkavēties, jo eiro zonas valstu vidū pieaug domstarpības attiecībā uz vienošanos, kura paredz, ka Grieķijai ir jāiemaksā nodrošinājums apmaiņā pret to, ka tā saņem Somijas daļu starptautiskajā aizdevumā.