Informācijas pārvaldes ziņojumā, kad publiskots trešdien, teikts, ka Igaunija nav Krievijas militārās plānošanas prioritāte. Tās prioritārās teritorijas ietver Kaļiņingradas apgabalu, Kolas operatīvo virzienu Arktikā un kopš 2014.gada - arī Ukrainu, secinājuši Igaunijas analītiķi.
"Lielākais drauds, ka Baltijas valstīs varētu izcelties militārs konflikts, ir Kremļa maldi, kas var būt balstīti uz kropļotu uztveri par draudiem no Rietumu stratēģiskā virziena, tostarp Baltijas valstīm. Tāpat Krievija uzskata Eiropu par vienotu veselumu un ņem vērā notikumu attīstību citos reģionos. Tādējādi konflikti Ukrainā un Arktikā var skart arī Baltijas valstis," lasāms ziņojumā.
"Lai gan Igaunija nav Krievijas militārā prioritāte, militāra spēka izmantošana šeit nav izslēdzama. Piemēram, Krievija var izmantot militāru spēku, ja bruņotie spēki nespēj pienācīgi reaģēt uz NATO un Krievijas konfliktu citā reģionā. Radot konfliktu Baltijas valstīs, Krievija var mēģināt iegūt spēcīgākas pozīcijas sarunās pēc tāda bruņota konflikta," teikts ziņojumā.
Igaunijas Informācijas pārvalde norādīja, ka konflikta situācijā Krievija uzskatīs Baltijas jūras reģionu par vienu veselumu un Krievija kara gadījumā neievēros nevienas valsts neitralitāti.
"Krievija Baltijas valstis uzskata par NATO atbalsta teritoriju, kuru ir visgrūtāk aizsargāt, un par nepārtraukta Krievijas drošības apdraudējuma avotu. Krievija lēš, ka NATO kara izcelšanās gadījumā varētu dislocēt reģionā vienu līdz divus armijas korpusus. Tādējādi Maskavai ir tikai divi pozitīvi scenāriji: Baltijas valstis aiziet no NATO vai NATO vairs nepastāv. Visi pārējie risinājumi Krievijai būtu nelabvēlīgi," sacīts Igaunijas ārējās izlūkošanas dienesta ziņojumā.
Tajā uzsvērts, ka Krievijas militārā plānošana Baltijas operatīvajā virzienā ir balstīta uz pieņēmumu, ka spēku izvietošanā tai pār NATO ir laika priekšrocības. Krievija ir pārliecināta, ka spēj īstenot ierobežotu militāru operāciju, pirms NATO spēj sniegt jebkādu iedarbīgu atbildes reakciju, norādīja Igaunijas Informācijas pārvalde.
"Tādu operāciju mērķis nebūtu sagrābt visu Igaunijas vai Latvijas teritoriju, bet gan pārņemt savā kontrolē dažas pilsētas vai teritorijas robežas tuvumā," teikts ziņojumā.
Igaunijas izlūkošanas analītiķi secinājuši, ka tādu operāciju veiktu vienības, kas pastāvīgi izvietotas Igaunijas un Latvijas robežas tuvumā ar 1.tanku armijas un Centrālā militārā apgabala vienību pastiprinājumu, bet kā savaldīšanas instruments tiktu izmantoti taktiskie kodolieroči.