Apjomīgo parādsaistību un budžeta deficīta problēmu dēļ Īrija 2010.gada novembrī bija spiesta vērsties pēc palīdzības pie Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), kas valstij piešķīra 85 miljardus eiro (59,7 miljardus latu) lielu aizdevumu.
Trīs gadus vēlāk - 15.decembrī - Īrija pārtrauc dalību šajā programmā un pilnībā atgriezīsies starptautiskajos finanšu tirgos, valsts ekonomiku vairs neatbalstot starptautiskajiem kreditoriem.
Tādējādi Īrija kļūst par pirmo no četrām glābtajām eirozonas valstīm, kas pārtrauc dalību šādā programmā, - Grieķija, Portugāle un Kipra joprojām ir iesaistītas šajā procesā.
Turklāt Dublina tagad arī iegūs lielāku neatkarību ekonomisko lēmumu pieņemšanā. Starptautiskie kreditori apmaiņā pret aizdevumu iepriekšējos trīs gados pieprasīja Īrijai paaugstināt nodokļus, īstenot strukturālās reformas un pārdot valstij piederošos aktīvus.
Īrija ir uzrādījusi ievērojamu progresu, taču analītiķi uzskata, ka banku sektors ir stabilizēts vien daļēji.
Analītiķi norāda, ka liels tā dēvēto slikto kredītu apjoms un dārgi hipotekārie aizdevumi nozīmē, ka banku sektors rada vislielākos sarežģījumus pēc dalības pārtraukšanas glābšanas programmā.
Tikmēr Īrijas valdība prognozē, ka valsts ekonomika šogad palielināsies vien par 0,2%, bet nākamgad pieaugs jau par 2%. Iekšzemes pieprasījums saglabājas zems, ņemot vērā augstu mājsaimniecību parādsaistību līmeni, vāju banku aizdevumu izsniegšanu un negatīvo ietekmi, ko rada augstie nodokļi.
Tomēr Dublina izlēmusi nepieprasīt piesardzības kredītlīniju vai izveidot apdrošināšanas fondu gadījumam, ja tirgus apstākļi kļūs nelabvēlīgi pēc tam, kad to vairs neatbalstīs glābšanas programma.